Ne vairāk kā jebkurš cits Latvijas iedzīvotājs. Es neesmu tik unikāls, lai visa šī policejiski bandītiskā sistēma speciāli vērstos pret mani. Tā ir sistēma, kurai var pagadīties ceļā pilnīgi jebkurš. Arī pats nezinot, kam īsti viņš ir pārgājis ceļu un kam ko pāri ir nodarījis. Mana priekšrocība ir tā, ka es to zinu.
Policejiski bandītiskā sistēma. Nav tā kā par skarbu teikts?
Valsts amatos un tiesībsargājošo iestāžu amatos sēž cilvēki, kas ir izveidojuši to, ko nevar nosaukt citādi kā par bandu, kura savus mērķus sasniedz ar policejiskām metodēm.
Grāmatā Cits ķēķis minējāt faktus un liecības par tiesībsargājošajās iestādēs notiekošo. Vai jūs gaidījāt citādu reakciju - arī no Saeimas, Valsts prezidenta?
Es laikam esmu vēl maziņš un naivs un gaidīju citu reakciju. Bet tas, ka tās nebija, liecina par to, cik lielā mērā likumdevēji un prezidenta institūcija ir daļēji šīs sistēmas sastāvdaļa, daļēji tie, kurus, skarbi latviski sakot, tur pie olām.
Tiesībsargājošās institūcijas ietekmē politiķus?
Kā kuru. Tas nav nekas jauns nekur pasaulē. Vienmēr ir specdienesti, kas krāj kompromatus arī par politiķiem, lai tos ietekmētu savās interesēs. Tas, kas mūsu valsti atšķir no citām tiesiskākām un demokrātiskākām Eiropas valstīm, ir tas, ka citās valstīs likumdevēji šādu situāciju ir sapratuši sen. Un bijuši pietiekami izlēmīgi, lai radītu savstarpējas kontroles un atsvaru sistēmu. Nevienā Rietumeiropas valstī nav iedomājama situācija, kad būtiskākie valsts specdienesti strādā roku rokā, plecu pie pleca, to pārstāvjiem realizējot kopējas intereses. Tur specdienesti ir kā suns ar kaķi, kas viens otram skatās uz nagiem - un tikai tā valsts var normāli, tiesiski pastāvēt.
Jūs lietojat terminu «pasūtījumu galds».
Tas nav manis izdomāts termins. Ir acīm redzami, ka pret mani safabricēto kriminālprocesu ne jau viens pats Drošības policijas (DP) majors sadomāja uz savu galvu. Pirmdienas vakara DP paziņojums, ka viss ir vislabākajā kārtībā, lieliski rāda, ka šādas lietas tiek saskaņotas augstā līmenī. Tāpat kā konkrētā lieta.
Drošības policija apgalvo, ka kriminālprocess ir uzsākts par faktu, nevis pret jums.
Drošības policijas vadības nelaime acīmredzot ir tā, ka tā nav lietas kursā, cik daudz majors Baranovskis ir izmuldējies. Savukārt majors Baranovskis droši vien nav lietas kursā, cik daudz no šīs izrunāšanās ir ierakstīts. Pretējā gadījumā DP vadība četrreiz padomātu, pirms nāktu klajā ar klaji melīgiem paziņojumiem. Tieši majors Iļja Baranovskis ir noteicis manu statusu - persona, pret kuru ir uzsākts kriminālprocess.
Jūsu kriminālprocesa rezultātā atkal uzmanības centrā ir nonācis 2010. gadā rakstītais Borisa Rjazanska iesniegums, kur viņš aicina izmeklēt personu grupas darbību, kuras ļaunprātīgi izmanto savu dienesta stāvokli Latvijas tiesībsargājošajās institūcijās.
Arī es pats šo iesniegumu pārsūtīju tālāk tiesībsargājošajām iestādēm, ja nu gadījumā viņas to vēl nav pamanījušas. Reakcija ir bijusi kā ar karstu kartupeli - aizmest jo tālāk, jo labāk. Viskomiskākais šajā sakarā ir DP paziņojums, ka viņi šajā iesniegumā nav atraduši nekā, kas būtu viņu kompetencē, un ātri to aizšķūrējuši uz Valsts policiju.
Jums laikam ceļi ir krustojušies ar SAB darbinieku Aigaru Sparānu.
Sparāna kungs ir ļoti pazīstams cilvēks. Pateikšu vienkārši, ko ir rakstījusi Neatkarīgā. Es nevaru iedomāties valsti, kurā augsts SAB darbinieks nodarbojas ar biznesa sarunu «jumtošanas» pakalpojumiem. Neviena no tiesībsargājošajām iestādēm uz šiem publiskotajiem faktiem nereaģēja. Ne Ģenerālprokuratūra, ne SAB. Šādiem cilvēkiem ir pieejami ļoti lieli valsts resursi, lielas tehniskās iespējas. Kas arī tiek izmantotas savās interesēs. Ir runa par nelieliem cilvēku grupējumiem, kas, atrodoties vajadzīgajās vietās un saņemot vajadzīgo politisko atbalstu, ir praktiski nekontrolējami un var rīkoties atbilstoši savu konkrēto pasūtītāju interesēm.
Vai arī Jutu Strīķi pieskaitāt nekontrolējamajām amatpersonām?
Jūs redzat, kā Streļčonoka kungam veicas ar to kontrolēšanu. Vienīgi Strīķes kundze Streļčonoka personā ir saskārusies ar cietu birokrātisku riekstu, ar kuru nevar tikt galā ar ierastajām brēkšanas un apelēšanas metodēm. Domāju, ka pilnu psiholoģisko ekspertīzi, kas nepieciešama darbam tiesībsargājošajās iestādēs, jebkurā cienījamā rietumvalstī Strīķes kundze neizietu. No tā arī visas sekas. Es nevaru iedomāties cienījamu tiesībsargājošo iestāžu darbinieku, kuram pat ģenerālprokurors ēterā paziņo, ka vajadzētu beigt nodarboties ar apkaunojošiem paziņojumiem, kas apkauno pašas godu. Strīķes kundzei kā pīlei ūdens. Skrien uz žurnālu IR un nāk klajā ar kārtējo visu ko.