Tas gan attiecas tikai uz tiem pakalpojumiem, kurus nevar piegādāt individuāli, piemēram, siltumu un ūdeni. Tādējādi visa māja ir dažu negodprātīgu nemaksātāju ķīlnieki, jo vienīgā iespēja ziemā nesalt ir samaksāt kaimiņa parādus. Protams, apsaimniekotājs regresa kārtībā var vērsties pret parādniekiem, taču bieži izvēlas to nedarīt, jo summas nav lielas, salīdzinot ar tiesāšanās izdevumiem. Faktiski tiek iets vieglākais ceļš, lūdzot pārējos mājas iemītniekus «samesties».
Uz situācijas prettiesiskumu jau ir norādījis tiesībsargs Juris Jansons. Jurists Juris Bārtulis Dienai norāda, ka tas ir klajš tiesību pārkāpums, ja personai liek maksāt trešās puses parādus. «Pat koplietošanas telpu gadījumā katram iedzīvotājam pieder sava domājamā daļa - un ir jāmaksā tikai par to. Arī gadījumos, ja parādnieks likumiskā kārtā tiek atzīts par maksātnespējīgu, par viņu nav jāmaksā kaimiņiem, jo maksātnespējas procesā kreditori savu naudu var atgūt,» skaidro jurists.
Saeimas Mājokļu apakškomisijas deputāts Arvils Ašeradens (Vienotība) Dienai norāda, ka parlaments ir šo situāciju labojis, pieņemot likuma Par dzīvojamo māju pārvaldīšanu grozījumus, kas paredz tiešos norēķinus ar pakalpojumu sniedzējiem. Tādējādi ir atrisināta arī situācija, kad negodīgs namu apsaimniekotājs piesavinājās iedzīvotāju samaksāto naudu par komunālajiem pakalpojumiem un viņiem nācās maksāt vēlreiz. Tiešo norēķinu gadījumā katrs iedzīvotājs var būt pārliecināts, ka viņa samaksātā summa patiešām ir nonākusi pie komunālo pakalpojumu sniedzēja. Tiešie norēķini jau pašlaik tiek slēgti gan ar Latvijas gāzi, gan Latvenergo.
«Tiešo norēķinu gadījumā komunālo pakalpojumu sniedzējs nevarēs nesniegt pamatpakalpojumu tiem iedzīvotājiem, kuri par to ir norēķinājušies. Daudzās padomju laikā celtajās mājās siltumu nevar pieslēgt tikai atsevišķiem dzīvokļiem, to var izdarīt vienīgi visai mājai kopā, un, piemēram, Rīgas siltums dažu parādnieku dēļ nevarēs noslēgt siltumu visai mājai, jo tam būs tiešie līgumi ar citiem mājas iedzīvotājiem, kuri visu ir nomaksājuši un kuriem pakalpojums ir jāsniedz,» skaidro jurists Juris Bārtulis. Ar parādniekiem nu būs jācīnās nevis kaimiņiem, bet gan pakalpojumu sniedzējam. Proti, tiem būs jāvēršas tiesā ar parādu piedziņas prasību.
Namu apsaimniekošanas uzņēmuma Labo namu aģentūra valdes priekšsēdētāja Ingrīda Belinska Dienai atzīst, ka likuma grozījumi ļaus atsijāt negodīgos namu apsaimniekotājus. Taču esot arī daudz neskaidrību, galvenā - kā notiks parādu piedziņa. To kā lielāko izaicinājumu minēja arī A. Ašeradens, norādot, ka tai ir jābūt pietiekami ātrai un efektīvai.
Tieslietu ministrijas pārstāvis Edgars Bārdiņš Dienai atzina, ka neprognozē lielu lietu pieplūdumu. «Visticamāk, tā būs galvenokārt lielo pilsētu problēma, bet mēs nedomājam, ka pieteikto prasību skaits būtiski pieaugs. Tiesa, parādniekam būs nevis viens kreditors - namu apsaimniekotājs -, bet gan vairāki pakalpojumu sniedzēji. Jāteic, ka atšķirībā no namu apsaimniekotājiem, kas tiesā vērsās tikai galējas nepieciešamības gadījumā, šie kreditori to darīs daudz biežāk un ātrāk. Taču tās visas būs maza apmēra prasības (līdz 1500 latiem), kas tiek izskatītas paātrinātā kārtībā tikai divās instancēs, turklāt nav nepieciešama pušu klātbūtne.» E. Bārdiņš arī norādīja, ka parādu piedziņa var tikt vērsta uz parādniekam piederošu īpašumu un komunālo pakalpojumu nemaksātāji riskē pazaudēt dzīvokli.