Neraugoties uz grūtajiem ekonomiskajiem apstākļiem, mums ir jāuztur sevī šī pārliecībā - ka dzīves kvalitāte ir būtisks jēdziens visa mūža garumā, arī vecumdienās.
Var un vajag saņemties!
Ar šo jēdzienu «dzīves kvalitāte» es savā ikdienā saskaros ļoti bieži - manas darba dienas paiet biedrībā Inko centrs, kur sniedzam bezmaksas konsultācijas par urīna nesaturēšanu. Šeit bieži nākas novērot, ka mūsu cilvēkiem šis būtiskais jēdziens «dzīves kvalitāte» ir svešs. Lai ir ko ēst, lai ir kur dzīvot, lai ir silts un turas veselība - šīs pamatvajadzības cilvēkiem ir saprotamas, pēc tām tiecas un katrs savu iespēju robežās mēģina apmierināt. Bet tā vien šķiet, ka joprojām liela sabiedrības daļa, īpaši gados vecāki cilvēki, neizprot, ka dzīves kvalitāte nav tikai eksistenciālo vajadzību apmierināšana. Bez labas fiziskās un garīgās veselības un daudzmaz stabiliem ienākumiem cilvēkam vajag arī labi pavadīt brīvo laiku, ir jābūt interesantam darbam vai hobijam, saiknei ar ģimeni, sabiedrību, tuviem cilvēkiem. Protams, materiālais nodrošinājums ir ļoti būtisks dzīves kvalitātes aspekts, jo ļauj apmierināt daudzas vajadzības un noņem spriedzi par rītdienu. Taču to, cik labi cilvēks dzīvē jūtas, nosaka ne tikai ienākumu līmenis - ne mazāk svarīga ir arī katra paša radošā pieeja un ieguldītā enerģija savas dzīves pilnveidošanā. Dzīves kvalitāte nav nekas tāds, ko pasīvi sēdēt un gaidīt. Dzīves kvalitāti pirmām kārtām veido katra cilvēka aktīva, praktiska rīcība, uzdrīkstēšanās, izdoma, radošums. Pašam būt savas dzīves kvalitātes radītājam!
Neliels uzskatāms piemērs no manas prakses, cik būtiski cilvēks var ietekmēt savas dzīves kvalitāti, izvēloties aktīvu rīcību, nevis pasīvu nostāju. Cilvēkam ir reāla, ļoti delikāta problēma - kādas slimības vai traumas rezultātā radusies urīna nesaturēšana. Šāds stāvoklis Latvijā nav svešs tūkstošiem cilvēku, pasaulē - pat daudziem miljoniem. Ar nelielu padomu, ārsta konsultāciju, vingrojumiem, atbilstošu higiēnas līdzekļu piemeklēšanu visbiežāk bez lieliem ieguldījumiem inkontinenci var samērā viegli risināt, būtiski uzlabojot dzīves kvalitāti. Bet ko es bieži redzu - tā vietā, lai rīkotos un savai pavisam konkrētajai problēmai meklētu risinājumu, daudzi ierok galvu smiltīs un atsakās dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Atsakās iziet no mājas, apmeklēt teātri vai koncertu, pat izvairās braukt autobusā ilgāku laiku, raizējoties, vai pa ceļam būs iespēja apmeklēt tualeti. Sievietes atsakās no intīmām attiecībām, jo urīna nesaturēšanas dēļ baidās no partnera attieksmes. Smagākos gadījumos cilvēki pat zaudē darbu. Vecāki cilvēki zaudē saikni ar apkārtējiem, grimst vientulībā, jo urīna noplūžu radītais nepievilcīgais aromāts attur no došanās cilvēkos.
Protams, var sūroties par nejauko likteni, grimt depresijā, sevi žēlot un sūroties par neizdevušos dzīvi. Bet mans aicinājums - var un vajag saņemties, piezvanīt ārstam vai citam speciālistam un meklēt palīdzību, lai dzīvotu labāk. Ne tikai urīna nesaturēšanai, bet arī citām līdzīgām problēmām veselības, sadzīves vai ģimenes jomā var un vajag meklēt risinājumu, pašam iesaistīties un līdzdarboties. Jo neviens cits mūsu vietā to nedarīs. Tikai ar aktīvu rīcību spēsim justies labāk, padarīt savu dzīvi piepildītāku un saturīgāku, pasauli - gaišāku.
Vaira Dreimane no Inko centra