Lēmums par atsevišķa likumprojekta izveidošanu gan vēl nav pieņemts, taču tas varētu būt viens no variantiem, kā risināt vismaz atsevišķas no Saeimas Juridiskā biroja minētajām juridiskajām problēmām ebreju īpašumu restitūcijas likumprojektos. Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (Vienotība) cer, ka vasaras laikā Juridiskā biroja un Ārlietu ministrijas konsultācijās izdosies atrisināt konstatētos sarežģījumus ebreju īpašumu restitūcijas likumprojektos.
Juridiskā biroja un Ārlietu ministrijas neformālās darba tikšanās laikā tika apspriesti Saeimas juristu paustie iebildumi un priekšlikumi ebreju īpašumu restitūcijas likumprojektos un sarunu dalībnieki vienojās turpināt darbu pie likumprojektu precizēšanas, informēja ministrijas preses sekretārs Ivars Lasis. Likumprojektu tālāka pilnveidošana un virzība ir Saeimas Ārlietu komisijas kā šo projektu virzītāja rokās, apliecināja gan I. Lasis, gan parlamenta Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere.
Kā ziņots, Ārlietu komisija pirms rudens sesijas neplāno lemt par likumprojektiem saistībā ar ebreju īpašumu restitūciju. Komisijas priekšsēdētājs O. Ē. Kalniņš norādīja, ka komisija konceptuāli par atbalstu šiem likumprojektiem, visticamāk, nelems agrāk par septembri. Ārlietu komisija 29. aprīlī neizlēma jautājumu, vai izskatīšanai konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīt likumprojektus saistībā ar piecu ebreju īpašumu restitūciju jeb atdošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei. Lemšana vēl nenotika arī Saeimas Juridiskā biroja minēto juridisko problēmu dēļ. Juridiskā biroja padomniece Sanita Ozoliņa, cita starpā, norādīja, ka valsts kādam var atdot tikai kaut ko valsts īpašumā esošu. Savukārt viens no pieciem īpašumiem Rīgā, Ludzas ielā 25, nav reģistrēts zemesgrāmatā, bet īpašumi Kandavā un Jūrmalā atrodas pašvaldības īpašumā. Juridiskā biroja pārstāve norādīja, ka likumprojektiem nepieciešama finanšu ministra atsauksme.