Tāda pati neziņa valda sporta skolās, kas pēc valsts budžeta grozījumiem pagaidām var rēķināties ar 35% no nepieciešamā finansējuma gada pēdējos mēnešos. Lielākās cerības tiek liktas uz skolu dibinātājām pašvaldībām, kas jau sedz to uzturēšanas izmaksas un varētu uzņemties arī pedagogu algu samaksu. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) norāda: pašvaldības centīsies saglabāt «minimumu», tomēr esot diezgan skaidri paredzams - septembrī tik daudz mākslas, mūzikas un sporta skolu kā līdz šim savas durvis nevērs. Latvijā ir 145 mūzikas un mākslas skolas un 69 sporta skolas.
Sākotnējie valsts budžeta grozījumu plāni mūzikas, mākslas un sporta skolām paredzēja pat nāvējošu griezienu, atņemot pilnībā mērķdotāciju to pedagogu algām, kas kopumā palīdzētu valstij ietaupīt 7,8 miljonus latu. Tomēr līdzekļus, lai vismaz daļēji segtu šo skolu pedagogu algas, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Kultūras ministrija (KM) ir radušas. Sporta skolu pedagogu algām gada pēdējiem četriem mēnešiem IZM sola piešķirt pusmiljonu latu, vēl pusmiljonu varētu rast pašvaldības. Tomēr tā pat nav puse no nepieciešamās naudas summas. Zem sitiena tiek palikta jau strādājoša sporta skolu sistēma, un nekas netiek piedāvāts vietā, tā valdības lēmumu vērtē Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis. Viņš uzsver, ka liela atbildība jāuzņemas pašvaldībām, no kurām būs atkarīgs, vai sporta skolu sistēma tiks saglabāta. Tiesa, uz pašvaldību pleciem jau lielā mērā nonākušas arī mūzikas un mākslas skolas. KM gan radusi 1,04 miljonus latu no Gaismaspilij paredzētajiem līdzekļiem, bet, kā stāsta ministrijas preses pārstāve Dace Vizule, ar to pietiks, lai gada pēdējos trijos mēnešos nodrošinātu algas par 1700-1800 pedagogu likmēm, bet pagaidām tiek finansētas 3000 likmes, kas nozīmē, ka atlikušās jāapmaksā pašvaldībām vai arī jāpieņem lēmumi par skolu slēgšanu.
LPS padomniece Olga Kokāne ir pārliecināta: nāves spriedums interešu izglītībai nav parakstīts, jo pašvaldības centīsies noturēt gan sporta, gan mūzikas un mākslas skolas, tomēr šajās sistēmās būs nepieciešama optimizācija. Arī izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) norādījusi, ka atsevišķās pašvaldībās sporta skolu ir par daudz. Piemēram, Liepājā tādu esot piecas, un, tās apvienojot, varētu ietaupīt uz administratīvajiem izdevumiem. A.Vrubļevskis akcentē, ka, optimizējot sporta skolu tīklu, esot jāraugās, lai netiktu samazināts arī treniņgrupu skaits. O.Kokāne norāda, ka varot apvienot arī atsevišķas mūzikas un mākslas skolas, kas pēc pašvaldību reformas noslēgšanās atradīsies vienā novadā. Jau tagad daudzās sporta, mūzikas un mākslas skolās noteikti līdzdalības maksājumi, kas jāsedz jauniešu vecākiem. Cēsu pilsētas sporta skolas direktors Jānis Naglis stāsta, ka līdz šim viņa vadītajā skolā vecākiem, kas deklarēti Cēsu pilsētā, bijis jāmaksā divi lati mēnesī, savukārt citur deklarētajiem šo maksu sedzis rajons. Bet par mācībām Salaspils mūzikas un mākslas skolā jāmaksā pieci lati, taču talantīgākajiem jauniešiem un tiem, kas nāk no daudzbērnu ģimenēm, esot atlaides. Gan J.Naglis, gan V.Borovskis pieļauj, ka no rudens līdzmaksājums tiks paaugstināts, kas varētu būt viens no veidiem, kā mēģināt noturēt skolas «virs ūdens». Tiesa, viņi pieļauj, ka šis paaugstinājums nevar būt ievērojams, ņemot vērā pašreizējo ģimeņu ekonomisko stāvokli, lai nepanāktu, ka mācības šajās skolās kļūst tikai par turīgu vecāku bērnu priekšrocību.