Laikraksts Diena pagājušajā nedēļā aktualizēja naidīgo, provocējošo interneta komentāru tēmu. Līdzīgs pētījums par naidīgajiem, uz morāli ētiskās robežas balansējošajiem komentāriem tika veikts jau pirms trim gadiem, un atšķirīgais rezultāts, godīgi sakot, mazliet pārsteidza.
Ja pirms trim gadiem naskākie interneta šļuras lējēji bija no valsts un pašvaldību iestādēm - Iekšlietu ministrijas, Latvijas Bankas, Centrālās statistikas pārvaldes -, šogad parādījušies jauni varoņi. Īpaši aktīvi necenzēta leksika parādās, piemēram, no Eiropas Savienības (ES) Padomes un Eiropas Komisijas ēkām Briselē un Luksemburgā. Spriežot pēc IP adresēm, tāpat iespaidīgas samazgas veļas no ārzemēs mītošajiem tautiešiem, kā arī Ukrainas notikumu kontekstā - no IP adresēm Krievijā un ASV.
Mazliet par to, kāpēc Dienai bija svarīga šī tēma. Jebkura atbildīga medija mērķis ir korekti vēstīt par notikumiem, rosinot sabiedrībā diskusiju. Interneta komentāri lielākajos Latvijas interneta resursos kopā ar attiecīgo rakstu ne vairāk, ne mazāk kļūst par satura sastāvdaļu, un mēs vēlamies, lai šis, kopā ar mūsu lasītāju veidotais, saturs ir konstruktīvs, korekts, uz ētikas robežas nebalansējošs un galu galā - atbilstošs likumam.
Šeit, protams, varam atgriezties pie diskusijas par to, vai vispār portālā ļaut neautorizētus komentārus, taču šī ir krietni plašāka tēma, ar ļoti daudzām niansēm. Taču īsumā mana pārliecība ir tāda, ka arī anonīmas komentēšanas iespēja ir viena no demokrātiskas sabiedrības sastāvdaļām, protams, līdz brīdim, kad tiek pārkāpts likums, vai, piemēram, brīdim, kad tas notiek no valsts iestādes datora, turklāt stipri balansējot uz morāli ētiskas robežas vai - ļoti bieži - pārkāpjot to.
Ja mēs runājam par privātpersonām un privātām IP adresēm, šeit viss būtu samērā vienkārši - kamēr netiek pārkāpts likums, vienīgais, ko varam darīt - aicināt ievērot pieklājības normas -, jo jebkura indivīda izpausme uz ielas vai internetā parāda vien to, cik plāna vai bieza galda urbējs attiecīgais tips ir.
Pavisam citādi, kā jau minēju, tas ir ar valsts pārvaldes iestādēm vai tām pašām Eiropas institūcijām. Šis ir tas brīdis, kurā Diena kā atbildīgs medijs vēlas redzēt un saviem lasītājiem atrādīt «varoņu» sejas. Šeit pat sekundārs ir jautājums par šo cilvēku nodarbinātību un noslodzi savā darbavietā, jo, godīgi sakot, pašam dienas laikā būtu grūti izbrīvēt kādu mirkli aktīvām diskusijām internetā. Taču tas ir cits stāsts.
Runājot par valsts maizē esošajiem, esam apkopojoši «krāšņāko» interneta komentāru izcelsmes institūcijas, konkrētas IP adreses un spersim nākamo soli. Šo tēmu turēsim karstu, esam nolēmuši vērsties pie attiecīgajām mūsu visu nodokļu maksātāju uzturētajām iestādēm un institūcijām, lūdzot tās līdzdarboties «tautas varoņu» noskaidrošanā. Redzēsim, kāda būs reakcija.