Vašingtonā bez lobistu atbalsta ir grūti panākt vajadzīgo lēmumu pieņemšanu, jo bieži vien tieši lobisti palīdz piekļūt politiķiem, kuru rokās ir attiecīgo likumprojektu liktenis. ASV ir ļoti atšķirīgi viedokļi par lobistu ietekmi uz politiku, tomēr kopumā lobiju izmantošana ir plaši izplatīta prakse. «ASV lobiju izmantošana ir legāla iespēja atšķirībā no Latvijas, kur mēs, diemžēl, neesam spējuši definēt un sakārtot šo jomu,» secina Māris Riekstiņš, kurš bijis Latvijas vēstnieks ASV.
Aploksnītes nenes
Lai gan par lobistiem izveidojies pārsvarā negatīvs priekšstats, ASV sistēmā lobiju izmantošana nebūt nenozīmē tiešu korupciju, piemēram, iešanu pie deputātiem ar naudas aploksnītēm. Lobisti izmanto virkni citu paņēmienu, lai ietekmētu politiķu viedokli, piemēram, rīko dažādas tikšanās un diskusijas. «ASV lobija kompānijas tiek ļoti rūpīgi kontrolētas, tām ir jāatskaitās par katru centu,» stāsta Normans Penke, kurš pašlaik strādā Ņujorkā kā Latvijas vēstnieks ANO.
Lobija firmas pārsvarā nodarbojas ar ASV iekšpolitikas jautājumu kārtošanu, bet dažkārt to pakalpojumus izmanto arī citas valstis, kas vēlas panākt sev labvēlīgus ASV ārpolitikas lēmumus. Šo iespēju savulaik izmantoja arī Latvija, lai panāktu uzņemšanu NATO. Latvijas intereses Vašingtonā aktīvi aizstāvēja arī vietējo latviešu lobijs, kas jau gadiem ilgi cīnījies par lielāku ASV atbalstu Latvijai. Tomēr ar to vien bija par maz, tādēļ trimdas latviešu aktivitātes tika papildinātas ar profesionālo lobija firmu darbību. Kā uzsver Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM), sadarbība ar lobija kompānijām ir ierasta prakse ASV, bieži vien tas «apliecina valsts nopietnību attiecībā uz izvirzīto mērķi un uzskatāma par zināmu kvalitātes zīmi».
«Lobisti ir profesionāļi, un par profesionālismu ir jāmaksā,» secina Imants Lieģis, kurš pats savulaik nodarbojies ar Latvijas interešu lobēšanu. Taču precīza summa, cik Latvija iztērēja par ASV lobistu algošanu, netiek izpausta, jo šī informācija pasludināta par «valsts noslēpumu». Savulaik žurnālists Lato Lapsa pat tiesājies ar ĀM par informācijas publiskošanu, tomēr viņam nav izdevies panākt, ka tiek pilnībā atklātas par lobistu pakalpojumiem iztērētās summas.
Mērķis sasniegts
Latvija slēgusi līgumus ar vairākiem ietekmīgiem ASV lobistiem, piemēram, Vašingtonā labi zināmo Rendiju Šēnemanu un viņa firmu Orion Strategies. R. Šēnemana klientu vidū ir virkne ļoti ietekmīgu cilvēku, piemēram, republikāņu senators Džons Makeins un miljardieris Džordžs Soross. R. Šēnemana pakalpojumus Latvija novērtēja ne tikai finansiāli, bet arī ar Atzinības krustu, ko viņam pasniedza Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Pie apbalvojuma tika arī ietekmīgā lobiste Sallija Peintere, kas saņēmusi piemiņas medaļu Sekmējot Latvijas dalību NATO.
S. Peintere tolaik pārstāvēja lobistu firmu Dutko Worldwide, kas cieši sadarbojusies ar Latviju. S. Peintere intervijā žurnālam Leaders Magazine lepojas, ka izdevies strādāt kopā ar Vairu Vīķi-Freibergu, vairākiem premjeriem, aizsardzības, ārlietu un ekonomikas ministriem. 2004. gadā Latvija tika uzņemta NATO, tādēļ var secināt, ka izvirzītais mērķis tika sasniegts. Taču nav zināms, vai to būtu izdevies panākt arī bez lobistu pakalpojumu izmantošanas. «Jā, vēsture ritēja mums labvēlīgu gaitu, bet mums bija pašiem sava politika, ko aktīvi ieviesām. Mēs nepaļāvāmies tikai uz vēstures ritējumu,» uzsver Aivis Ronis, kurš tolaik bija Latvijas vēstnieks ASV.
Šobrīd neizmanto
Taču līdz ar Latvijas pievienošanos NATO lobistu pakalpojumu izmantošana nebūt nebeidzās. Piemēram, lobija firmas tika izmantotas, lai 2006. gadā panāktu NATO līderu sanāksmes rīkošanu Rīgā. WSJ rakstīja, ka šim mērķim ar Dutko noslēgts 60 000 dolāru vērts līgums. Vēlāk šo kompāniju nolīga, lai veicinātu bezvīzu režīma ieviešanu ar ASV. 2007. gadā vairākas Austrumeiropas valstis sameta vairāk nekā 200 000 dolāru, lai ar lobistu starpniecību mudinātu ASV valdību ātrāk ieviest bezvīzu režīmu. Kā atceras toreizējais ĀM valsts sekretārs N. Penke, iniciatīva nākusi no Čehijas puses. Latvija pusgadu lobistu algošanai atvēlēja 5800 dolāru mēnesī jeb kopā gandrīz 35 000 dolāru. Arī šoreiz mērķis tika sasniegts, jo 2008. gadā Latviju iekļāva bezvīzu režīma programmā. «Ja kādam Latvijā šķiet, ka Latvijas pievienošanās NATO un bezvīzu režīma ieviešana ar ASV bija kaut kas pats par sevi saprotams, šie cilvēki nenovērtē reālo situāciju. Piemēram, bezvīzu režīma jautājums bija ļoti sensitīvs, ņemot vērā, ka ASV ir vairāk nekā 12 miljoni nelegālo imigrantu,» spriež M. Riekstiņš.
Pēc uzdevuma sasniegšanas līgums ar Dutko vairs netika pagarināts. Ārlietu ministrija informē, ka šobrīd Latvija neizmanto lobija firmu pakalpojumus, jo pašlaik tas nav nepieciešams. Tomēr nav izslēgts, ka nākotnē atkal varētu rasties jautājumi, kas prasītu lobija grupu iesaistīšanos.