Inese Koļesņikova audzina divus dēlus - Marks mācīsies Valmieras Viestura vidusskolas 10. klasē, Rinats Dāvids - 4. klasē. Augustā, kad vecāki saņēmuši algu, devušies pirkt visu skolai nepieciešamo. Grāmatas un darba burtnīcas ir dārgas - ap 10 latiem katra. Ineses māsa mežā lasījusi mellenes, tā nopelnījusi, lai saviem bērniem sapirktu skolai nepieciešamo.
Talkā nāk vecmāmiņas
«Strādāju drauga vecākiem piederošajā mežniecībā Valkā, eglītēm kaisīju minerālmēslus, par piecām dienām nopelnīju 65 latus, skolai nepieciešamajam iztērēju ap 30 latu,» piebilst Marks. Viņš ir apmierināts, ka bijusi izdevība kaut nedaudz pastrādāt, nevienam citam no klases tā nav veicies.
Inese atzīst, ka liels atspaids ir abas vecmāmiņas, tā ir arī iespēja dēliem būt laukā dārzā, jo paši dzīvo daudzstāvu mājā. Vasarā mazāk iznāk tērēt pārtikai, jo vecmāmiņas dalās ar izaudzēto. «Vēlējos, lai dēli tiek kādā nometnē. Rinatam paveicās. Netālu Vīnkalnos piecas dienas sportoja, radoši darbojās, taču tas prasa finanses. Marks ir priecīgs, ka vismaz kādu laiku pavadījis ar draugiem Valkā,» stāsta Inese.
Lai arī ģimenē ir divi dēli un vecākā brāļa mazāk novalkātās drēbes tiek jaunākajam, lielāka daļa apģērba tomēr jāpērk no jauna. Markam 9. klases izlaidumam uzvalku pirkuši Rīgas tirgū, tas derēs arī šogad, Rinatam svētku tērpu - melnas bikses un žaketi - paveicies nopirkt ar atlaidi turpat Valmierā. Atlaide bijusi ievērojama - no 140 uz 38 latiem. Inese stāsta, ka klāt varēs pievilkt brāļa zilo kreklu, bet Rinats iebilst, ka viņš labāk vēlas oranžu.
Iegādājoties kancelejas preces, kopīgi lūkojuši, lai patiktu zīmējums uz burtnīcām un kladēm, pildspalvu dizains u. tml. Kopumā par grāmatām, zīmēšanas albumiem, burtnīcām un citām kancelejas precēm topošajam 4. klases skolēnam izdots ap 50 latu.
Arī par ēšanu un saziņu
Jautāti, vai nepieciešami mobilie tālruņi, puiši atbild, ka noteikti. Rinats pie jauna ticis dzimšanas dienā, jau otro gadu esot skārienjutīgs modelis. Marks jaunu modeli ar navigācijas sistēmu iegādājies no tuvinieku dāvātās naudas, beidzot pamatskolu. «Strādāju veikalā par pārdevēju no astoņiem rītā līdz desmitiem vakarā, darbadienās ļoti kontrolēju, ko dēli dara pēc skolas, kur atrodas, tāpēc tālrunis ir svarīgs, jo sazinos gandrīz katru stundu,» atklāj Inese. Labi, ka veikals atrodas tuvu mājai, un puikas pie viņas bieži ieskrienot.
Skolas laikā vecāki katru dienu dod līdzi pusotru latu ēšanai. Marks atklāj, ka lielākajās klasēs skolā piedāvātās pusdienas gandrīz neviens neēd. Viņš tuvējā veikalā vai maiznīcā nopērk kādu smalkmaizīti vai picu. Arī Rinats skolas kafejnīcā izvēlas, kas labāk garšo, nevis ēd ēdnīcā paredzēto, kas maksā Ls 1,20. Puiši atsakās ņemt līdzi mājās sagatavotas sviestmaizes. Tā kā Inese ilgas stundas atrodas darbā, tad jau ar gatavām vakariņām atnāk un mazdēlus paēdina vīramāte.
Ar apģērbu palīdz draugi
«Bērni ir atšķirīgi, un viss atkal ir citādi, nekā kad pirmo gadu skolā sāka iet meita. Daudz kas jāiegādājas no jauna,» stāsta rīdziniece Inga Reimane, kuras meita Nelda Zauere jau būs piektklasniece, bet dēls Reinis Zauers kļūs par Rīgas Kultūru vidusskolas 1. klases skolēnu.
Inga atklāj, ka izdodas ietaupīt uz apģērbu un apavu rēķina, jo izpalīdz draugi, kuriem bērni no kāda drēbes gabala jau izauguši un nav to paspējuši novalkāt. Tā palaimējies, ka Reinis ticis pie goda tērpa jau bērnudārza izlaidumā, sākot no vestes līdz žaketei un biksēm, tikai nācies nopirkt jaunu kreklu. Arī kurpes kāda draugu ģimene savam bērnam bija nopirkusi par mazu, taču Ingas puikam der.
«Skolā nav noteiktas formas, galvenais, lai ir ērti. Ikdienas apģērbu mēdzu iegādāties arī mazlietotu apģērbu veikalos. Mani bērni nav izvēlīgi, un jauns apģērbs maksā ļoti dārgi. Kaut ko atved māsa, kura strādā ārzemēs, un tur apģērbs ir daudz lētāks,» stāsta Inga. Lielveikalos viņa izmanto atlaides, jo standarta cenās nevar iekļauties.
Inga Reimane rēķinājusi, ka izdevumi būs līdzvērtīgi abiem, jo arī Neldai jāpērk jauna soma, vecā savu jau nokalpojusi, arī grāmatas un darba burtnīcas. Kancelejas preces viņa meklē vairumtirdzniecības bāzu veikalos cerībā nopirkt vajadzīgo par zemāku cenu.
Tā kā Ingas darba stundas mēdz ievilkties, mazāko brāli no skolas pavadīs māsa, taču saziņai nepieciešami mobilie tālruņi. Arī šajā ziņā ģimene nav īpaši izvēlīga: Neldai pirmajā klasē iegādāts mazlietots tālrunis, un Reinis paziņojis, ka šim nolūkam paņems no savas krājkasītes, tikai lūdzis, ja nedaudz pietrūks, vai mamma varētu pielikt trūkstošo.
Inga stāsta, ka centusies pa daļai kaut ko iegādāties jau kopš vasaras sākuma, jo vienā mēnesī tā būtu pārāk liela summa. Septembrī tēriņi pieaugs, jo būs jāmaksā par pusdienām un neparedzētiem fondu maksājumiem. Reinim kā pirmklasniekam būs brīvpusdienas, abiem bērniem plānots kaut ko dot līdzi brokastīm un launagam. Līdz šim Nelda līdzi ņēmusi tostermaizītes un augļus.