Tādējādi tiks sniegta skaidra atbilde uz sabiedrībā aktuālo jautājumu, kādi mācību līdzekļi nepieciešami valsts izglītības standartu apguvei un kurus no tiem nodrošina valsts, kurus - pašvaldība. Ministrijas piedāvājumu pirmdien konceptuāli atbalstījusi arī koalīcija, norādot, ka vēl tiks vērtēta šādu izmaiņu ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu.
Lielākā finansiālā atbildība gan gulsies uz pašvaldību pleciem. Pēc Latvijas Pašvaldību savienības aplēsēm pašvaldībām būs nepieciešami papildu 6,25 miljoni latu gadā, lai īstenotu IZM iecerēto.
IZM iecerējusi, ka mācību līdzekļu finansēšanas modelī valsts atbild par optimālo nodrošinājumu izglītības standarta apguvei, finansējot mācību literatūru, metodiskos līdzekļus, papildu literatūru un digitālos un elektroniskos mācību līdzekļus.
Savukārt pašvaldība nodrošina tos mācību līdzekļus, kas nepieciešami lietošanai izglītības iestādei, nodrošinot modernu mūsdienu mācību vidi, piemēram, uzskates līdzekļus, didaktiskās spēles, digitālos un elektroniskos izdevumus un resursus, izdales materiālus, mācību tehniskos līdzekļus, iekārtas un aprīkojumu, mācību materiālus.
Vecāku pārziņā paliek individuālo mācību līdzekļu un piederumu jeb personiskās lietošanas priekšmetu nodrošināšana, piemēram, skolas soma, rakstāmpiederumi, ikdienas un svētku apģērbs un apavi, atsevišķiem mācību priekšmetiem, piemēram, sporta, mājturības obligātā izglītības satura apguvei nepieciešamais specifiskais apģērbs, apavi un higiēnas piederumi. Tāpat vecākiem būs jānodrošina bērns ar materiāliem, ko, izmantojot mācību procesā, skolēns rada kā priekšmetu vai produktu.
Tiesībsargs Juris Jansons uzskata, ka piedāvātais regulējums novērsīs pārpratumus, jo precīzi definē, kas jānodrošina valstij, pašvaldībai un vecākiem. Viņš ir vienisprātis ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli, ka izmaiņas būtu jāvirza steidzami, lai tās jau darbotos ar nākamo mācību gadu.
LETA