Tam sekoja šī gada sākumā pieņemtais spriedums, kas paredz, ka no 2011. gada 1. janvāra ir jābeidz tiesnešu algu iesaldēšana. Jautājumā par pensionāriem Saeima jau lēmusi, ka pensiju izmaksa pilnā apmērā tiks atjaunota un ieturētās pensijas tiks atmaksātas pat agrāk, nekā bija piedāvājusi konstitucionālā tiesa.
Tiesnešu algu un arīdzan tām piesaistīto prokuroru algu izmaksai pilnā apmērā nepieciešami teju 30 miljoni latu, turklāt laikā, kad jau zināms, ka 2011. gadā valsts budžets atkal jākonsolidē vairāk nekā par 400 miljoniem latu. Toties nākamnedēļ Satversmes tiesa pasludinās spriedumu vēl vienā finansiāli «dārgā» lietā, proti, par to, vai likumā «Par valsts pabalstu un valsts pensiju izmaksu laika periodā no 2009. līdz 2012. gadam» noteiktais strādājošo vecāku pabalstu samazinājums uzskatāms par atbilstošu Satversmei. Apstrīdētā norma noteic, ka strādājošajiem vecākiem, tas ir, tiem, kuri vienlaikus saņem vecāku pabalstu un turpina strādāt, pabalstu izmaksā 50% apmērā no piešķirtā pabalsta. Jaunie vecāki jau pērnvasar brīdināja, ka vecāku pabalstu apmēra ierobežošana beigsies ar sūdzību konstitucionālajā tiesā. Sociālo sfēru pārzinoši politiķi pieļauj, ka Satversmes tiesa varētu nolemt, ka vecāku pabalstu apmēra ierobežošana bijusi pamatota, taču to nedrīkstēja attiecināt uz tiem strādājošajiem vecākiem, kuri pabalstu saņēma jau likuma pieņemšanas brīdī. Tas varētu nozīmēt, ka valstij būs jāatmaksā strādājošajiem vecākiem ieturētie pabalsti.
Satversmes tiesa, protams, vienkārši dara to, kas tai jādara, - izvērtē un nepieciešamības gadījumā atceļ likumus, kuru saturs un būtība neatbilst konstitūcijai. Problēmas drīzāk rodas tādēļ, ka konstitucionālā tiesa atšķirībā no Finanšu ministrijas neveido valsts budžetu. Vecāku pabalsts tiek maksāts no valsts budžeta, un strādājošajiem vecākiem labvēlīgs tiesas lēmums, visticamāk, nozīmēs, ka kādam citam valsts budžeta dalīšanas gaitā tiks nogriezts vairāk.