Pēc apsveikuma par izcīnīto trešo vietu Blanka kungs it kā starp citu piebilda: «Tas jau tikai manā vecuma grupā...» Ar sportu Andris nodarbojies jau kopš bērnības. Bijis iekļauts Latvijas jaunatnes izlasē riteņbraukšanā, ziemā slēpojis un izmēģinājis spēkus arī biatlonā. Vēlāk pievērsies orientēšanās sportam un strādājis arī par alpīnisma instruktoru. Tartu slēpošanas maratonā pirmoreiz piedalījies vēl tālajos pagājušā gadsimta sešdesmitajos. «Precīzi nepateikšu, kurā gadā tas bija. Kopumā man jau ir iekrāti ap divdesmit Tartu maratonu. Atceros, ka sākumā visus pēc tam veda uz pirti. Tagad savukārt finišā var dabūt siltu alu.»
Nepilnas piecas stundas fiziskās slodzes - bez trenēšanās tas būtu ļoti nopietns risks. «Es jau netiecos uz rezultātu,» sportiskās ambīcijas Blankam jau ilgāku laiku esot atbīdītas maliņā. «Ikdienā tikai cenšos izkustēties. Netālu no mājām mežmalā ir iespējams slēpot. Kaut arī ir jau tumšs, vakarā pēc darba vienu stundiņu no septiņiem līdz astoņiem cenšos paslēpot. Ne jau katru dienu, bet - kad sanāk.» Tartu maratons nebūt nav vienīgais, ko pievarējis Andris. Divas reizes sasniegts finišs arī slavenajā Vasaloppet slēpojumā Zviedrijā, kur distances garums ir 90 (!) kilometru. «Vasaloppet pulcē jau ap 20 000 slēpotāju. Pirmajā kalnā ir sašaurinājums, un tikai pēc pāris stundām pēdējie tiek no tā korķa ārā.» Savulaik uz 66 kilometru slēpojumu Somijā Blanks aizbraucis apaukstējies. Izlēmis pārreģistrēties uz īsāko distanci. Kad starta zonā ieraudzījis tikai sievietes un kungus ļoti cienījamā vecumā, vēlreiz mainījis distanci...
Tartu maratona distanci un sacensību organizāciju Andris vērtē ļoti atzinīgi. «Igaunijā slēpošana jau ir ļoti populāra. Tartu maratonā trase vienmēr ir labi sagatavota, un šogad bija arī ideāli laika apstākļi. Klajumos pūta spēcīgs vējš, bet man tas netraucēja. Vienīgā ķibele gadījās vietā, kur brīvprātīgie trases malā piedāvāja dzērienus un ēdamo. Paņēmu apelsīna gabaliņu, kas izrādījās sasalis. Izspļaut būtu nepieklājīgi, tāpēc apēdu, un kakls tagad ir nedaudz ciet.» Blanks smej, ka viņa rēķinā esot arī viena uzvara Tartu maratonā. «Tajā gadā pirms sacensībām uznāca atkusnis. Trasi saīsināja līdz 40 kilometriem, un daudzviet slēpojām jau pa ūdeni. Saņemot diplomu, atklāju, ka man ierakstīta pirmā vieta. Izrādījās, ka organizatori bija izlēmuši visiem par finiša sasniegšanu sarežģītajā trasē piešķirt pirmo vietu.»
Blanku ģimenē slēpo ne jau tikai Andris. Svētdien finišu sasniedza arī viņa jaunākais brālis Māris, kuram M70 grupā 17. vieta, kā arī abi dēli Jānis un Mārtiņš. Meita Līga izvēlējās slēpot īsāko 31 kilometra distanci. «Brālim švaki gāja, jo neslīdēja slēpes. Iepriekšējā reizē 2013. gadā viņš mani pārspēja,» iestarpināja Andris. Blanku ģimene slēpojusi arī apkārt Alauksta ezeram. Nākamgad atkal būšot jāpošas uz Tartu.