Pirmais solis rīcības plānā būs uzdevums Augstspriegumu tīkliem pētīt, kur konkrēti jūrā būtu iespējams būvēt vēja parkus. Šajā pētījumā jāvērtē jūras grunts, lai vēja parki nešķērsotu kuģu ceļus, lai stacijas nebūtu par tālu no krasta. Pretējā gadījumā pārāk tālu būtu jābūvē savienojums, lai iegūto elektroenerģiju nodotu kopējā tīklā, dažas pētāmās lietas minēja ministrs.
Kad būs zināms, kur jūrā būtu iespējams būvēt parkus, tiks izstrādāti skaidri nosacījumi šo teritoriju apguvei. Pēc tam par konkrētiem jūras apgabaliem varētu sludināt konkursu, un notiktu attiecīgo teritoriju izpēte no to kompāniju puses, kas būs atsaukušās konkursā. «Pēc tam tās kompānijas, kas spētu piedāvāt labākos nosacījumus, arī uzvarētu konkursā un iegūtu tiesības būvēt vēja parku attiecīgajā teritorijā,» teica ministrs.
EM rīcības plāna izstrādē par vēja parku izbūvi jūrā pēta citu valstu pieredzi, galvenokārt Dānijas, kur ir ļoti attīstīta enerģijas ieguve vēja parkos. Tiesa, visi iepriekš minētie iespējamie soļi, pēc ministra domām, prasīs daudz laika - ne mazāk kā divus gadus. Tas lielā mērā būs atkarīgs arī no Kurzemes loka attīstības. Tas būs daļa no iecerētā energotilta Nord Balt, kas paredz nostiprināt elektrības pārvadi Kurzemē un izbūvēt elektrības kabeli starp Lietuvu un Zviedriju.
«Šo lietu [vēja parku būvi] arī nevajag sasteigt, jo jūras vēja parku tehnoloģijas pagaidām ir dārgas, turklāt tās nemitīgi tiek uzlabotas,» teica ministrs. Pēc viņa teiktā, vēja elektrostacijas jūrā ir lieljaudīgas, taču tās ir ekonomiski izdevīgākais elektroenerģijas ieguves veids no visiem atjaunojamiem energoresursiem. «Tā cena [iegūtajai elektrībai] ir viszemākā, un nākotnē no vēja parkiem jūrā, visticamāk, nevarēsim izvairīties».