Premjera kandidātu partija meklēs vispirms partijas biedru vidū, tomēr tā varētu izvēlēties arī cilvēku, kurš nav Vienotības biedrs, bet apstiprināšanas gadījumā tajā iestātos. Domnieki piekrīt, ka jaunajā koalīcijā ir jāaicina arī Zaļo un Zemnieku savienība un tai jābūt tik stabilai, lai varētu strādāt arī 12. Saeimā.
Vienotības domes sēde sestdien bija plānota jau pirms Valda Dombrovska atkāpšanās no premjera amata, lai apstiprinātu kandidātu sarakstu Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Jaunā situācija pēc triju Vienotības premjera kandidātu - aizsardzības ministra Arta Pabrika, Eiropas Parlamenta deputāta Krišjāņa Kariņa un premjera padomnieka, bijušā kultūras ministra Inta Dāldera - noraidīšanas mudināja darba kārtību koriģēt un rīkot slēgto sēdi, lai saruna par politisko situāciju būtu atklātāka. Saeimas deputāts Ainars Latkovskis Dienai atzina, ka šoreiz tas ir attaisnojies, jo bijusi iespēja uzklausīt arī reģionu cilvēku domas. «Aizgāju no domes sēdes ar daudz pozitīvākām domām, nekā biju uz to ieradies,» atzina A. Latkovskis, kurš ievērošot norunu sēdes saturu neatklāt, - pilnvaroti informēt medijus esot tikai Vienotības līdere Solvita Āboltiņa un premjers V. Dombrovskis, kuri arī būs galvenie sarunu vadītāji par jaunās valdības veidošanu.
S. Kalniete sēdes atklātajā daļā analizēja vairākas iespējas, kā Vienotība varētu rīkoties. Partijai ir iespēja ieturēt pauzi, tā varētu turpināt konfrontāciju ar Valsts prezidentu, «kas būtu strupceļš». Pareizi nebūtu arī izvirzīt tādu kandidātu, kas «patiktu» Valsts prezidentam. Domnieki par pareizāku atzina dialoga turpināšanu gan ar partijām, gan Valsts prezidentu. Konkrētas kandidatūras sestdien nav nosauktas, taču neoficiāla informācija liecina, ka nevienu no pēdējās dienās medijos minētajām Vienotība, visticamāk, neizvirzīs.
Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāju Jāni Reiru šajā amatā vēlas redzēt potenciālie partneri no Zaļo un Zemnieku savienības, bet viņš pats rezervēti izsakās par savām iespējām vadīt valdību. J. Reirs politikā ir vairāk nekā desmit gadu, bet nav bijis tik spilgts līderis, lai varētu aizraut Vienotības vēlētājus, kā tas vēlēšanu gados izdevās V. Dombrovskim. Partija joprojām ir noskaņota atrast tādu cilvēku, kurš var būt arī viens no tās līderiem vēlēšanās. Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Andreju Pildegoviču Vienotība nav uzrunājusi - viņš drīzāk varētu būt Valsts prezidenta noskatīts kandidāts, kurš arī medijiem nav apstiprinājis gatavību pretendēt uz amatu.
Vienlaikus Vienotība turpinās labējo spēku konsolidāciju, jo pēdējo nedēļu notikumi liecinot par centieniem mazināt Vienotības ietekmi Latvijas politikā. Iespējams, Valsts prezidenta noraidošā attieksme pret trim tās kandidātiem ir mēģinājums mazināt šīs varas partijas lomu. Konsolidācija vispirms tiek skatīta sadarbībā ar Reformu partiju un no tās savulaik aizgājušo Klāva Olšteina domubiedru grupu.
Pastarpināti iegūta informācija liecina - Vienotības biedri pieļauj, ka Valsts prezidenta A. Bērziņa viedokli caur viņam pietuvinātiem cilvēkiem, iespējams, varētu mēģināt iespaidot arī tādi ietekmīgi cilvēki kā Aivars Lembergs un Andris Šķēle, tam gan apstiprinājumu nav izdevies gūt. Tādu varbūtību būtu iespējams analizēt tikai tad, ja A. Bērziņu neapmierinātu arī nākamais Vienotības kandidāts un 7. janvārī viņš nosauktu pats savu izvēli.