Jau vēstīts, ka Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisija ir atbalstījusi latviešu mūzikas kvotu noteikšanu raidstacijās. Tā paredz, ka 40% no visas raidstacijās atskaņotās mūzikas ir jābūt vai nu Latvijā radītai, vai latviešu mūziķu atskaņotai un 20% dziesmu jābūt latviešu valodā. Šā ierosinājuma autori ir Latvijas Mūzikas industrijas attīstības biedrība, kas norāda, ka nepieciešams aizsargāt Latvijā radītās mūzikas tirgu, atsaucoties uz šādām kvotām vairāku valstu raidstacijās: Kanādā, Francijā, Īrijā, Portugālē. Polijā, piemēram, noteikts, ka 33% raidstacijās atskaņotās mūzikas ir jābūt poļu valodā. Ne Lietuvā, ne Igaunijā šādu kvotu nav.
G. Līdaka Dienai uzsver, ka sava tirgus aizsardzība kultūras jomā ir vispārpieņemta Eiropas prakse. Piemēram, Eiropas Savienības (ES) direktīva noteic, ka ES valstu televīzijās 51% raidītā satura ir jābūt ES radītiem audiovizuāliem produktiem. Vairākas valstis ir noteikušas sava nacionālā kino izrādīšanas kvotas, paredzot tam arī noteiktu atbalstu.
G. Līdaka norāda, ka visi šie lēmumi tikuši pieņemti noteiktā kultūrpolitikas kontekstā, paredzot arī valsts atbalstu un iesaisti. Viņasprāt, arī Latvijā radītās mūzikas kvotas noteikšanai jāiet roku rokā ar mediju politiku un valsts atbalstu. «Mēs nevaram vienkārši vienā dienā nomainīt klausītajiem pierasto radio saturu ar kaut ko viņiem nezināmu un neierastu. Tā mēs tikai zaudēsim radiostaciju auditoriju, kas pāries uz internetā pieejamiem radio.»
Tam piekrīt MTG grupas, kurai pieder radio Star FM, vadītāja Baiba Zūzena, viņa Dienai uzsver: «Mēs esam par latviešu mūzikas atbalstīšanu, bet esam pret to, ka atbildība par latviešu mūzikas attīstību tiek uzkrauta uz uzņēmēju pleciem. Uzskatām, ka latviešu mūzikas atbalstam jābūt saistītam ar sabiedrisko pasūtījumu un vismaz daļēji tam ir jābūt finansētam no valsts puses.» Arī radio Skonto programmu direktors Valdis Melderis Dienai bilst, ka šāda kvota ir pielīdzināma valsts pasūtījumam, bet tam būtu jāseko arī valsts finansējumam.
Savukārt uzņēmuma Super FM, kam pieder tādas radiostacijas kā European Hit Radio un Hiti Rossiji, valdes priekšsēdētājs Uģis Polis Dienai sola šāda lēmuma gadījumā vērsties pret valsti tiesā. «Man ir uz konkrētiem gadiem izsniegta licence raidstacijām, kuru koncepciju ir apstiprinājusi Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP). Ja tagad licences darbības laikā man liek pārskatīt tās noteikumus un es vairs nevaru īstenot savas raidstacijas konceptu, kurš, starp citu, saskaņā ar likumu man ir jāīsteno, tad nav cita ceļa kā tiesa. Pasakiet, kā es varu izpildīt šo kvotu raidstacijā European Hit Radio, kuras koncepcijas pamatā ir Eiropā pirktāko dziesmu tops,» jautā U. Polis. Viņaprāt, šādu kvotu var noteikt, izsniedzot jaunu licenci, kad ir beidzies iepriekšējās termiņš, nevis licences darbības laikā.
Kā risināt minēto jautājumu, īstas skaidrības nav arī NEPLP loceklim Dainim Mjartānam, kurš Dienai norāda, ka padome ir tikai vidutājs starp likuma grozījumu virzītāju - Kultūras ministriju - un raidorganizācijām.
G. Līdaka gan bilst, ka NEPLP lomai šajā procesā ir jābūt daudz lielākai nekā līdz šim īstenotā licenču izsniegšana. «Kvotas ieviešanas gadījumā, izsniedzot licences, NEPLP būtu jānosaka arī radio formāti.» Tam pievienojas arī B. Zūzena: «Uzskatām, ka pirms ķeršanās klāt mūzikas kvotu jautājumam ir jāsakārto kopējais radio tirgus. Vispirms būtu jāveic izsniegto licenču un formātu audits, izvērtējot, kāda izskatās katras konkrētās radiostacijas formāta karte, un jāpārbauda, cik no formātiem vispār reāli tiek izpildīti, kā solīts nolikumā frekvenču izsniedzējiem un uzraugiem.»