Vēlētāju noteiktais spēku samērs pašvaldībās, kurās šogad ir jāpārvar 5% barjera, tajās ievēlētajām partijām var likt meklēt arī kompromisa kandidātus. Ar to var nākties saskarties arī Rīgas domes jaunajam sasaukumam, ja tajā ievērojams būs to deputātu skaits, kas nevēlēsies laist pie varas tagadējos aptauju līderus. Pretēji iespaidam, ka notiek mēra kandidātu cīņa, Rīgā lielākā daļa politisko spēku, ieskaitot aptaujās populāro Saskaņas centru, akcentē savu politisko spēku, nevis saraksta pirmo numuru.
Pirms astoņiem gadiem 2001.gada martā pašvaldību vēlēšanās Rīgā uzvarēja sociāldemokrāti, kas vēl pēc vēlēšanām vilcinājās nosaukt mēra kandidātu, kurš nebija saraksta pirmais numurs Dainis Īvāns. Togad par Rīgas domes priekšsēdētāju kļuva viņa partijas biedrs Gundars Bojārs. Pirms 2005.gada pašvaldību vēlēšanām viņš Latvijas faktu aptaujā jau bija populārākais mēra kandidāts - viņu atbalstīja 23,6% vēlētāju, bet sociāldemokrātus - 12,2%, kas bija otrs labākais rezultāts aiz PCTVL. Taču abas aptaujas līderes domē tika atstātas opozīcijā. Par Rīgas mēru kļuva no Jaunā laika ievēlētais Aivars Aksenoks (tagad TB/LNNK), kurš reitinga tabulā bija tikai ceturtais populārākais ar 8% atbalstītāju, bet JL tajā bija trešais. Tas nozīmē, ka cerības ir arī tiem, kas nav aptauju galvgalī. Vienlaikus vilšanos var piedzīvot tie, kas tajā atradās.
Pārsteigums 2004.gada vasarā bija arī Tēvzemei un brīvībai/LNNK panākums Eiropas Parlamenta vēlēšanās, iegūstot četras vietas. No toreiz četriem ievēlētajiem tēvzemiešiem šīs partijas sarakstā uz EP vairs kandidē vienīgi TB/LNNK līderis Roberts Zīle, bet Ģirts Valdis Kristovskis jau kā Pilsoniskās savienības priekšsēdētājs pretendē būt par Rīgas mēru tāpat kā vēlēšanu kampaņas pamanāmākā parādība - LPP/LC līderis Ainārs Šlesers, kurš Latvijas faktu aptaujā ir populārākais mēra kandidāts. Taču vēlētāju izvēle var mainīties pat pirmsvēlēšanu naktī vai pat, ieejot balsošanas kabīnē, kur kāds pēkšņi var atcerēties, ka Latvijas Pirmā partija pirms četriem gadiem solīja padarīt Rīgu par plaukstošu metropoli, kāda pilsēta vēl nav. Ja vienu izvēli būs nostiprinājuši reklāmās lasītie un saklausītie solījumi, tad citus varbūt šī uzbāzība būs mudinājusi pārvērtēt sākotnējo izvēli.
«Ir jāatver durvis, lai tā lielība iziet ārā,» nedēļas sākumā LNT mēra kandidātu diskusijā sacīja tagadējais mērs Jānis Birks (TB/LNNK), kuru pirms četriem gadiem pirmsvēlēšanu aptaujās atbalstīja tikai 4,2%. Dažas dienas vēlāk tās pašas telekompānijas raidījumā 900 sekundes A.Šlesers un Ģ.V.Kristovskis, viens otrā neklausoties, centās otru pārspēt lielībā un Ģ.V.Kristovskim tas pat izdevās skaļāk nekā A.Šleseram. Vēlētājiem ir iespēja novērtēt katra veikumu un spējas pēc viņu izpausmēm, kā arī, paanalizējot politiķu iepriekšējo darbību - spēju saliedēt un organizēt komandu, saprasties ar sabiedrotajiem. Vēlētāju izvēles kritērijus bieži nosaka dziļi subjektīvi iemesli. Kāds rīdzinieks nesen bija neizpratnē, kā tas var būt, ka cilvēku (A.Šleseru), kura vārds ir saistīts ar Jūrmalgeitu (balsu pirkšanas skandālu Jūrmalas mēra vēlēšanās) atbalsta trīs reizes vairāk aptaujāto nekā bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju Alekseju Loskutovu (SCP), kura vadītā iestāde to atklāja.
Latvisko partiju šķelšanās ir radījusi situāciju, ka tās visas, izņemot JL, kura popularitāte ir stabila, atrodas tā dēvētajā riska zonā. Viņu iespējas pārvarēt 5% barjeru ir pirmsvēlēšanu aptaujās neizlēmušo rokās, kā arī atkarīga no sev lojālā vēlētāja aktivitātes. Šajā zonā atrodas arī vēl nesen ietekmīgākā Tautas partija. Taču TP neiekļūšana Rīgas domē varētu neatsaukties uz partijas pastāvēšanu tik ļoti kā TP vecbiedru iespējamie centieni vēlēšanu neveiksmes izmantot kā ieganstu, lai veiktu pārmaiņas partijā savās interesēs, ja var ticēt izteikumiem medijos. Tajos jaušama TP dibinātāju neapmierinātība ar JL politiku, ko atbalsta TP frakcijas vadība un valdes vairākums. Zaļo un Zemnieku savienība arī šajā sasaukumā nebija pārstāvēta Rīgas domē, bet tas neietekmēja vēlētāju attieksmi pret ZZS 9.Saeimas vēlēšanās un neatsaucās uz tās iespējām nostiprināt ietekmi valdībā. Arī šoreiz ZZS uz startu Rīgā raugās bez iekšējā sasprindzinājuma, jo tai daudz būtiskāk ir pārspēt Tautas partiju vēlēšanās novados. Tur šīs vēlēšanas varētu mainīt politisko ietekmi, jo cīņā ir iesaistījusies ne tikai Pilsoniskā savienība un Sabiedrība citai politikai, bet arī vairākas jaunas reģionālās partijas.