Kā vēsta sabiedriskās domas aptaujas rezultāti, divas trešdaļas no četriem miljoniem Veneto reģionā mītošo balsstiesīgo atbalsta atdalīšanos no Itālijas un atgriešanos pie Venēcijas Republikas, kas pastāvēja vairāk nekā tūkstoš gadu. Venēcija, kas bija plaukstošs kultūras, arhitektūras un tirdzniecības centrs, zaudēja neatkarību 1797. gadā Napoleonam.
Referendums notiek internetā. Balsošana noslēgsies piektdien, taču tās rezultāti nebūs juridiski saistoši.
«Ja vairums balsojumā teiks «jā», sāksim izstrādāt neatkarības deklarāciju, un reģionā ir uzņēmēji, kas apgalvo, ka maksās nodokļus vietējai varai, nevis Romai,» laikrakstam The Daily Telegraph sacīja Venēcijas neatkarības kustības pārstāvis Lodoviko Picati. «Ļaudis ir noguruši no ekonomiskās krīzes, un tā ir saistīta ar Romu.»
Valsts reģionu ekonomiskajās problēmās Romu vaino arī Itālijas galēji labējā partija Ziemeļu līga. Pēc partijas ziņotā, no bagātā Veneto reģiona nodokļos Romai tiek nomaksāts par 20 miljardiem eiro vairāk, nekā saņemts pretim investīcijās un dažādos pakalpojumos.
«Mums ir sava identitāte, vēsture un kultūra,» Ziemeļu līgas līderi Veneto reģionā Frederiko Kaneru citēja The Independent. «Pirms Itālija kļuva par vienu valsti, Venēcija bija pasaulē pirmā demokrātiskā republika, un tā pastāvēja 1000 gadu.»
Veneto reģiona balsojums Itālijā nav izpelnījies plašu mediju uzmanību, tomēr organizatori cer, ka referendumā piedalīsies vismaz divi miljoni cilvēku.
Taču daudzi venēcieši neatbalsta domu par Venēcijas atdalīšanos no Itālijas un sauc to par «anahronismu». Atdalīšanās kritiķi aizrāda, ka tā vietā nāktos domāt par vienotas Itālijas spēcināšanu, nevis sadrumstalošanu.
Pēc ekspertu teiktā, balsojums iezīmē vairākās Eiropas daļās augošās separātisma tendences. Par labu neatkarīgas valsts izveidei runā arī Spānijas Katalonijas reģions un Skotija, kurā jau septembrī notiks referendums par atdalīšanos no Lielbritānijas. Venēcijas balsojuma rīkotāji neslēpj, ka viņus uz šādu soli iedvesmojis Katalonijas un Skotijas piemērs.