Vērojama Krievijas pagriešanās austrumu virzienā

Ķīna atrodas ceturtajā vietā pēc kapitālieguldījumu Krievijas ekonomikā apjoma, atpaliekot no Kipras, Luksemburgas un Nīderlandes.

Daudzas Krievijas amatpersonas, ieskaitot prezidentu Vladimiru Putinu, atzinušas, ka investīcijas no minētajām trim valstīm vairākumā gadījumu ir pašas Krievijas pilsoņu līdzekļi, tādēļ tieši Ķīna uzskatāma par lielāko investori Krievijas ekonomikā.

Krievijas un Ķīnas sadarbības pamatā ir ne tikai ekonomiskas, bet arī ģeopolitiskas intereses. Abas lielvalstis vieno vēlme likvidēt līdzšinējo vienpolāro pasaules kārtību un izveidot pasauli, kurā būtu vairāki spēka centri, par kādiem sevi uzskata kā Maskava, tā Pekina.

Par to, ka gaidāma ciešāka Pekinas un Maskavas sadarbība, vēl pirms Ukrainas krīzes liecināja tas, ka 2013. gada martā Krievija kļuva par valsti, uz kuru pirmajā oficiālajā ārzemju vizītē devās jaunais Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētājs Sji Cziņpins.