Obligātās apdrošināšanas modelis, viņaprāt, izmaksātu drīzāk dārgi nekā lēti kā iedzīvotājiem, tā arī valstij, kas būtu pretēji mērķim piesaistīt veselības aprūpei papildu naudu. Arī kopējā tendence pasaulē esot virzīta uz valsts lomas palielināšanos veselības finansēšanā, par to liecinot, piemēram, pašreiz ASV notiekošās reformas. Tiesa, darba grupa sašķēlās divās frontēs.
Par obligāto veselības apdrošināšanu iestājušies darba grupas pārstāvji no Latvijas bankas (LB) un Finanšu ministrijas (FM). Tādēļ šonedēļ premjeram iesniegtajā informatīvajā ziņojumā aprakstīti abi varianti. Jāizšķiras būs politiskā līmenī. Darba grupas sastāvā bija speciālisti no VM, Labklājības ministrijas, FM un LB, viņi vērtēja, kāpēc ir vai nav lietderīgi ieviest obligāto apdrošināšanu, ņemot vērā arī Igaunijas, Austrijas un Nīderlandes pieredzi.
Motivētu maksāt nodokļus
Viens no obligātās apdrošināšanas atbalstītājiem FM pārstāvis Jānis Šints trešdien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā teica: «Mūsu ministrija, Latvijas Banka pauda viedokli, ka ir tomēr jāvirzās uz obligāto veselības apdrošināšanu. Skaidrs tas, ka šajā situācijā būtu diezgan sarežģīti paaugstināt nodokļu slogu, bet vidēji attālā nākotnē tomēr kā mērķis jāizvirza šāda sistēma.» LB ziņojumā īpaši uzsver šī modeļa priekšrocību: iezīmēta nodokļu daļa vai maksājumi tiek novirzīti tieši veselības aprūpei, radot nozarei stabilu finansējuma bāzi. Ziņojumā uzskaitīti vēl citi plusi, piemēram, medicīnas pakalpojumi varētu kļūt pieejamāki apdrošinātajām personām, pieaugtu motivācija maksāt nodokļus.
Valstīs, kurās ir obligātā veselības apdrošināšana, piemēram, Austrijā, Francijā, Vācijā, Igaunijā, apdrošināšanas iemaksas ir obligātas visiem vai daļai izdzīvotāju, tās parasti piemēro kā daļu no ienākumiem. Tad iedzīvotājam nav pašam jāmaksā par veselības aprūpes pakalpojumiem. Tiesa, katrā valstī var atšķirties «samaksātais grozs» - tajā var nebūt, piemēram, plānveida operāciju, bet tikai ģimenes ārsta, ambulatorā palīdzība, ārstēšanās slimnīcā, neatliekamā palīdzība.
Būtu jāpiemaksā
Ģ. Briģis oponējot norāda, ka nodokļu maksātāju skaits kļūstot arvien mazāks, jo populācija noveco, daudz darbspējīgo aizbrauc strādāt uz ārvalstīm, ir bezdarbs. Aptuveni aprēķini liecina, ka gadā iedzīvotājiem nodoklī par veselības nodrošināšanu būtu jāsamaksā vismaz daži simti latu. Tas būtu papildu nodokļu slogs, uzskata Ģ. Briģis. Trūkums būtu tas, ka, ieviešot obligāto apdrošināšanu, samazinātos veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība tiem, kuri nav spējīgi veikt vai izvairās no apdrošināšanas iemaksas. Viņi varētu pretendēt tikai uz neatliekamo palīdzību.
Ziņojumā minēti vairāki ierosinājumi, ja atstātu tagadējo finansēšanas sistēmu, piemēram, vajadzētu precīzi definēt to veselības aprūpes pakalpojumu grozu, kuru pieejamību nodrošina valsts, ieviest e-veselības pasākumus, kas nodrošinātu precīzu pacientu un sniegto veselības aprūpes pakalpojumu uzskaiti.