Vēstniecības aizsardzībā

Jožefs Mindsenti (attēlā). ASV vēstniecība Budapeštā, 1956-1971. Ungārijas katoļu baznīcas kardināls un komunistu kritizētājs. Pēc padomju karaspēka ienākšanas valstī dzīvoja vēstniecībā un tikai pēc 15 gadiem piekrita doties trimdā. Miris 1975. gadā Austrijā.

Čeņs Guančens. ASV vēstniecība Pekinā, 2012. Cilvēktiesību aktīvists un pašmācības ceļā skolotais jurists aprīlī izbēga no mājas aresta un devās uz ASV vēstniecību. Viņš pārstāvniecībā pavadīja sešas dienas, tad bija spiests to pamest, lai saņemtu medicīnisku palīdzību. Pēc tam kopā ar ģimeni pameta Ķīnu un strādāja Ņujorkas Universitātē.

Svetlana Alilujeva. ASV vēstniecība Deli, 1967. PSRS diktatora Josifa Staļina vienīgā meita saņēma atļauju nogādāt Indijā sava mīļotā pelnus. Viņa neatgriezās dzimtenē, jo rada patvērumu ASV vēstniecībā un sadedzināja savu pasi. Pieņēmusi Lanas Pītersas vārdu, līdz pat savai nāvei pagājušā gada novembrī dzīvoja ASV.

Manuels Norjega. Vatikāna vēstniecība Panamā, 1989. ASV karaspēks iebruka Panamā, lai gāztu un arestētu diktatoru M. Norjegu. Viņš lūdza patvērumu vēstniecībā. Amerikāņu kareivji ap ēku uzstādīja jaudīgu skaņu iekārtu, kurā nepārtraukti pārraidīja skaļu rokmūziku, psiholoģiski ietekmējot ģenerāli. Pēc desmit dienām M. Norjega padevās un tika aizvests tiesāt uz ASV. Viņu atzina par vainīgu narkotiku kontrabandā un citos noziegumos.

Morgans Cvangirajs. Nīderlandes vēstniecība Hararē, 2008. Zimbabves opozīcijas līderis meklēja patvērumu pēc tam, kad atteicās no piedalīšanās prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, jo viņa sāncenša autoritārā prezidenta Roberta Mugabes piekritēji izvērsa vardarbību pret opozicionāra atbalstītājiem. 2009. gadā pēc vienošanās par varas sadali valstī viņš kļuva par premjeru.