Vēstures grēki jāatzīst abās pusēs bez vienvirziena apsūdzībām

Ādams
Daniels
Rotfelds
Dzimis 1938. gadā Pšemislā (netālu no Ļvovas), tautība ebrejs. Bērnībā nokristīts. Holokausta laikā slēpts grieķu katoļu klosterī Uniovā (tagad Ukrainā) Poļu diplomāts, pedagogs, bijušais Polijas ārlietu ministrs, pirms tam ministra vietnieks No 1991. līdz 2002. gadam bijis Stokholmas Miera izpētes institūta (SMII) direktors 1989.-1991. gadā projekta Eiropas drošības kooperācija līderis SMII. Studējis starptautiskās tiesības un diplomātiju Varšavā (1955-1960). Filozofijas doktora disertāciju Par tautu pašnoteikšanās tiesībām moderno tiesību darbības apstākļos aizstāvējis Jagellonu universitātē Krakovā 1962. gadā. 2001. gadā Polijas prezidents apstiprinājis par Varšavas Universitātes profesoru. Kopš 1961. gada Polijas Ārējo attiecību institūta (ĀAI) pētnieks. Kopš 2006. gada ANO ģenerālsekretāra padomdevēju komitejas atbruņošanās jautājumos loceklis un ĀAI priekšsēdētājs. Divus termiņus (1991-2002) bijis SMII vadītājs

Marts Lārs
Dzimis 1960. gada 22. aprīlī. Studējis vēsturi Tartu Universitātē, ko absolvē 1983. gadā. Tanī pašā universitātē 1995. gadā iegūst maģistra grādu filozofijā, desmit gadus vēlāk iegūst arī doktora grādu.

Sākotnēji strādājis par vēstures skolotāju, uzrakstījis daudz grāmatu par vēsturi, tostarp saistībā ar Padomju Savienību.

Politiskā karjera sākās, iestājoties konservatīvajā Pro Patria Union (Tēvzemes savienība). Nedaudz vairāk nekā divus gadus - no 1992. gada oktobra līdz 1994. gada novembrim - ir Igaunijas premjerministrs. Piecus gadus vēlāk - 1999. gada marta beigās - atgriežas valdības vadītāja krēslā, kur nostrādā līdz 2002. gada janvāra beigām. Patlaban ir konservatīvās Tēvzemes savienības un Res Publica apvienības (PRU) līderis. 2011. gada aprīļa sākumā kļuva par aizsardzības ministru Andrusa Ansipa vadītajā jaunajā valdībā.

Viņam ir būtiska loma radikālu ekonomisko reformu veikšanā un ģeopolitiskās orientācijas maiņā Igaunijā