Par līdumu skolēni sauc «visos laikos esošos cilvēkus, kas gribēja izkalpoties un pielīst valdniekam». Pirmo Latvijas padomju valdību jeb iskolatu skolēni skaidrojuši kā «mūžīgos Latvijas brīvības meklējumus, ko iesāka jaunlatvieši un turpināja jaunstrāvnieki, bet jau ar citu formu un saturu». Iskolats figurē arī kā parādu piedziņa krievu cara laikos, kā arī pirmie lati.
Čeka kāda skolēna skaidrojumā pārtapusi par reģistrēšanos lidojumam, ko izziņo lidostā. Savukārt PSKP ģenerālsekretārs skaidrots kā armijas ģenerāļa palīdze, biroja vadītāja. Bet Leonīda Brežņeva doktrīna skaidrota šādi: «Padomju vienības valdniekam Brežņevam bija slikta veselība, tāpēc viņam vienmēr līdzi brauca doktrīna, kas viņu pieskatīja.»
Romanizācijas procesu skolēni dēvējuši par čigānu ienākšanu Eiropā no Indijas. Turklāt uzsvērts, ka «Hitlers nezināja, ka viņi pa īstam ir ārieši». Romanizācija saukta arī kā «pret čigāniem vērsta politika, ko veica gan Hitlers, gan Staļins». Savukārt runājot par ebrejiem, skolēni minējuši cionismu. Lai gan pēc būtības jēdziens sevī ietver ideju par ebreju valsts atjaunošanu un stiprināšanu, skolēni uzskatījuši, ka cionisms esot tad, kad cilvēks smejas par cita nelaimi. Par pamatojumu cionismam tika minēts tas, ka «Hitlers smējās par ebreju tautas ciešanām, un tas bija galējais cionisma piemērs».
Hanza kāda skolēna darbā kļuvusi par Rīgas māsu. Turklāt «Rīgai toreiz bija arī māte Lībeka». Savukārt muižniecība no feodālās sabiedrības kārtas kļuvusi par «muižu skaita samazinājumu līdz niecībai, ko atnesa zviedru politika Vidzemē». Turklāt šis process esot ļāvis «latviešiem nedaudz uzelpot un iegūt lielāku kultūras telpu».
LETA