Kā jau ziņots, lai nodrošinātu garantētās izmaksas, tika piesaistīts Noguldījumu garantiju fonda (NGF) uzkrājums 149,4 miljonu latu apmērā, vēl 200 miljonus no Valsts kases (VK) aizdeva valdība. Lai arī NGF konts šobrīd ir tukšs, nav pamata bažām, ka nepieciešamības gadījumā garantiju vairs nebūs, pauž Finanšu un tirgus kapitāla komisija (FKTK).
NGF ir pirmās kārtas LK kreditors - kad būs apgūti LK aktīvi un sāks to izmaksu, vispirms nauda tiks atmaksāta fondam un kreditoram VK, tikai pēc tam rindas kārtībā naudu saņems pārējie kreditori. Pēc tam, kad Krājbankas klientiem būs izmaksāta garantētā atlīdzība, FKTK būs tiesīga palielināt maksājumu NGF, taču ne vairāk kā divas reizes, skaidro FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece. Ja arī tādā gadījumā NGF nepietiks līdzekļu, FKTK kā NGF pārvaldītājs tos aizņemsies no VK.
Ja FKTK nolems palielināt banku maksājumu apmēru, tas varētu palielināt finanšu pakalpojumu cenas, Nozare.lv apgalvoja Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace.
Tomēr SEB bankas pārstāve Kristīne Martinsone Dienai saka, ka, ja arī likme tiktu dubultota, pie esošās noguldījumu bāzes pakalpojumu cenas tas neietekmētu. Ik gadu SEB iemaksājusi NGF ap 1,7 miljoniem latu.
Savukārt Swedbank šāgada pirmajos trīs ceturkšņos vien veikusi iemaksas kopumā 2,26 miljonu latu apmērā, pavēstīja bankas pārstāve Kristīne Jakubovska.
NGF darbojas kopš 1998. gada, vienreizējas iemaksas 0,5 miljonu latu apmērā tajā veiktas no valsts budžeta un Latvijas Bankas.
Pēc vienreizējas iemaksas, saņemot licenci, bankas un krājaizdevu sabiedrības ik ceturksni NGF iemaksā 0,05% apmērā no bankas noguldījumiem.
Lai atmaksātu likumā paredzētās kompensācijas LK klientiem, NGF saņēma VK aizdevumu, kas izsniegts ar atmaksas termiņu līdz 2026. gadam ar piemērojamo aizdevumu procentu likmi zem 2%, kuras fiksācijas termiņš būs seši mēneši.