«Neesmu sevišķi iedziļinājies tajā visā, bet no laika, kad strādāju Anglijā, zinu, ka bija tāda kā Eiropas vadošo klubu biedrība. Anglijā tie bija abi Mančestras klubi, Chelsea un Arsenal, Spānijā, protams, Barcelona un Madrides Real, Itālijā arī trīs četri klubi… Īsāk sakot, bija doma sapulcēt katra top 5 čempionāta spēcīgākos klubus un aizvadīt turnīru savā starpā,» Dienai pastāstīja SMScredit.lv virslīgas izpilddirektors Normunds Malnačs, kurš līdz 2010./2011. gada sezonai bija Anglijas premjerlīgas kluba Blackpool valdes loceklis. Vadošie klubi jau ilgstoši nav apmierināti ar saņemtajām prēmijām no UEFA par dalību Čempionu līgā. Eiropas klubu elite vēlētos lielāku peļņu sev, kas nozīmētu mazāku peļņu pārējiem klubiem.
Svētdien eļļu ugunij pielēja Mičiganas Universitātes profesors, sporta menedžmenta eksperts Stefans Šimanskis, kurš britu laikrakstā Financial Times paudis pārliecību, ka šī Eiropas futbolā ir pēdējā sezona tādā veidolā, kādā mēs esam to pieraduši. «Atklātā sistēma, kas ilgus gadus pastāvēja sporta veidā, tuvojas beigām un drīz kļūs par slēgto sistēmu, kāda ierasta ASV,» raksta Šimanskis, dodot mājienu par elitāras līgas, kā NBA un NHL, izveidošanos Eiropā.
Sākotnēji tika prognozēts, ka uz šādu soli Eiropas vadošos klubus varētu pamudināt Eiropas Klubu asociācijas (ECA) līgums ar UEFA, kurš bija spēkā līdz 2014. gadam, bet pagājušā gada februārī ECA, kurā ir arī trīs Latvijas klubi (Ventspils, Skonto, Liepājas metalurgs), parakstīja ar UEFA jaunu līgumu līdz 2018. gadam. Par visiem jautājumiem abas puses spēja rast kompromisu, lai gan strīdus ābolu netrūka.
Tagad šādu pārmaiņu cēlonis tiek saskatīts UEFA jaunajā sistēmā Financial Fair Play, kas paredz, ka klubiem jāstrādā ar peļņu, pretējā gadījumā tiem tiks liegta dalība Čempionu līgā. Ko tas nozīmē? Pēc UEFA datiem, 2011. gadā 63% Eiropas vadošo čempionātu klubu darbojās ar zaudējumiem, kaut arī ienākumi no sponsoriem un televīzijas translācijas tiesībām strauji aug. Turklāt lielākie zaudējumi ir sportiski ambiciozākajiem klubiem. Ir pamats bažīties par to, ka Financial Fair Play prasības varētu neizpildīt virkne Eiropas vadošo klubu, un grūti iedomāties Čempionu līgu bez Madrides Real, Barcelona, Minhenes Bayern un vēl pāris spēcīgiem klubiem, kuri nežēlo naudu, lai noturētos virsotnē. Visticamāk, kādam nāksies piekāpties - vai nu klubiem būs jārestrukturizē savi līdzekļi, vai UEFA nāksies pievērt acis uz dažu «izlēcēju» mētāšanos ar naudu. Pēdējā laikā tādu kļūst aizvien vairāk, Francijā vien divi klubi dara visu, lai iekļūtu Eiropas elitē.
«Parasti ir lielāks vilinājums skatīties divu labi nokomplektētu komandu spēli nekā Dāvida cīņu pret Goliātu, lai gan mums ļoti patīk pasakas. Slēgtā sistēmā ir lielāka iespēja biežāk redzēt spēlējam zvaigznes vienai pret otru, un tādā sistēmā būtu potenciāli lielāks naudas apgrozījums. Bet tā nav futbola tradīcija. Atklātai sistēmai ar paaugstināšanās un izkrišanas iespējām ir romantisks vilinājums,» raksta Šimanskis un norāda, ka grūti iedomāties Eiropas futbola līdzjutēju, kurš vēlētos šādas izmaiņas, jo visi ir pieraduši pie pašreizējās sistēmas.
Taču pēdējos gados pie Eiropas vadošo klubu stūres iesēdušies daudz citu kultūru pārstāvju. Anglijas premjerlīgā vien sešu klubu īpašnieki ir amerikāņi, bet netrūkst arī islāma zemju pārstāvju, kuri ir pie šprices arī citviet Eiropā. Skaidrs, ka viņu tolerance pret Eiropas futbola tradīcijām ir mazāka nekā eiropiešiem, ko lieku reizi apliecina pagājušajā nedēļā parādījusies ziņa, ka premjerlīgas kluba Hull City īpašnieks ēģiptietis Asems Allams vēlējies pārdēvēt klubu amerikāniskā garā par Hull Tigers, jo vārds City britu futbolā ir daudziem klubiem, tātad bezpersonisks, ne īpašs. Kluba fani, protams, iebilda pret vairāk nekā simt gadu sena nosaukuma maiņu. Arī premjerlīgas vadība Allama prasību par kluba nosaukuma maiņu neatbalstīja.