Vaicāts, vai politiķis paralēli saviem tiešajiem pienākumiem drīkst darboties arī žurnālistikā, mediju eksperts Sergejs Kruks Dienai sacīja, ka problēmas sakne ir apstāklī, ka Latvijā nav efektīvas žurnālistu savienības, nav konkrētu un saistošu ētikas normu un ierobežojumu, nemaz nerunājot par ierobežojumiem likumā. «Ja spētu šo lietu ierobežot, tad šādu praksi izbeigtu,» uzskata S. Kruks. Krievu mediji, viņaprāt, kopumā ir politizētāki, to, piemēram, var labi manīt avīzes redakcionālajās nostājās. Simpatizējošie politiskie uzskati krievu medijos tiek pausti atklātāk un tiešāk, un vairāk tas manāms tieši drukātajos medijos, vērtē S. Kruks.
Tieši krievu valodas medijos sabiedriskās politikas centrs Providus pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām 2006. gadā visvairāk pamanīja iespējamu slēptu reklāmu - arī divās krieviski rakstošajās avīzēs Čas un VS, kas savās publikācijās neslēpa simpatizējošās partijas. Togad no apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā saraksta kandidēja gan Čas redaktore Ksenija Zagorovska, gan arī VS izdevējs Andrejs Kozlovs un N. Kabanovs, kurš vēlāk pārgāja uz Saskaņas centru.