Dienas uzrunātie Elza Žumbure, Auseklis Sarkans un Kristaps Kovaļevskis ir šķietami parasti studenti, kuri, tāpat kā tūkstošiem citu, apmeklē lekcijas, lasa mācību materiālus un kārto sesijas, bet vienlaikus viņi ir arī uzņēmēji.
Vajag ideju un naudu
Elza Žumbure ir to trīs cilvēku vidū, kam pieder kafejnīca Burbuļnīca un studē Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātē vides zinātņu maģistrantūras programmā.
Burbuļnīcā tiek piedāvāti īpaši dzērieni, kuru pamatā ir karsta Taivānas melnā tēja, sajaukta ar dažādu garšu sīrupiem un klāt pievienotām īpašām tapiokas vai citu garšu bumbiņām. Par to, kā radās ideja veidot kafejnīcu, Elza stāsta: «Viss aizsākās 2010. gadā, kad biju Taivānā. Tur iepazinu īpašu melno tēju, taču draugi īsti nesaprata, kas tas par dzērienu. Kad 2012. gada vasarā es un pārējie tagadējie Burbuļnīcas īpašnieki devāmies braucienā uz Vāciju, mums bija iespēja nobaudīt šo Vācijā populāro dzērienu. Pēc tam kad bijām atgriezušies Rīgā, nodomājām - kāpēc gan nepamēģināt? Mēs bijām jauni, ambiciozi un gatavi biznesa riskiem.»
Auseklim Sarkanam, kuram pieder digitālā aģentūra FotoPano un kurš studē Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma vadības maģistrantūras programmā, ir atšķirīgs stāsts, kā viņšnonācis līdz biznesam. «Bakalaura studiju laikā praksē RTU biznesa inkubatorā nācās strādāt ar agrīnas stadijas biznesa idejām. Neilgi pēc tam sāku domāt par savu biznesu. Izmēģinot ideju pēc idejas, nejauši nonācu pie vizuālajiem risinājumiem. Pagāja laiks, kamēr ideju pārdomāju un mēģināju atrast finansējumu. 2011. gadā uzņēmums sāka aktīvi darboties,» izklāsta Auseklis.
Kristaps Kovaļevskis, kurš studē siltuma, ūdens un gāzes tehnoloģiju maģistrantūras programmā RTU, jau aptuveni divus gadus vada galda spēļu izstrādes un ražošanas uzņēmumu Upstreak, kas specializējas kāršu izstrādē. Viena no uzņēmuma pazīstamākajām precēm ir vairākās grāmatnīcās un citās tirdzniecības vietās nopērkamā kāršu spēle Kava. Tieši šī spēle bija pirmais solis biznesa idejas īstenošanā. «Pie idejas par kāršu ražošanu un pārdošanu nonācu pusotru mēnesi pirms tam, kad uzņēmums tika reģistrēts. Biznesa ideja radās, kad draugi man iemācīja spēlēt šo spēli. Lai katru reizi nevajadzētu no jauna rakstīt spēles noteikumus un uzdevumus, iedomājos, kārtis varētu iespiest poligrāfiski, un jau drīzumā tipogrāfijās sāku interesēties par šādu iespēju. Vēlāk uzzināju, ka ir iespēja sadarboties ar labu tipogrāfiju Ķīnā, kura specializējas tieši kāršu ražošanā. Pēc pārrunām ar brāli bizness uzņēma apgriezienus,» pieredzē dalās Kristaps. Pēc viņa teiktā, kāršu drukāšana Ķīnā ir trīs reizes lētāka nekā Latvijā, turklāt gana kvalitatīva.
Biznesa sākšanai nepieciešami finanšu līdzekļi. Kristaps stāsta, ka ieguldījis savus un brāļa iekrājumus. Savukārt gan Elza, gan Auseklis centušies piesaistīt finansējumu, piedaloties dažādos ideju konkursos, to vidū Atspērienā un Ideju kausā, taču nesekmīgi. Labāk veicies, piesakoties biznesa atbalsta programmā Altum, rezultātā radās iespēja iegūt finanšu līdzekļus biznesa veidošanai.
Grūtības var pārvarēt
Interesanti, ka studentu izveidotais bizness nav saistīts ar izvēlēto studiju programmu. Arī pieredzes biznesā jaunajiem uzņēmējiem iepriekš nav bijis daudz. «Mēs brīvajā laikā neprogrammējām, mācējām tikai uzrakstīt e-pastu. Iemaņas ieguvām pašmācības ceļā - lasījām grāmatas, mācījāmies no materiāliem internetā gan dizainu, gan fotogrāfiju daudzveidību, gan programmēšanu,» atklāj Auseklis.
Visi jaunie uzņēmēji uzsver, ka biznesa attīstīšanas gaitā sastapušies un turpina sastapties ar grūtībām - gan finansiālām, gan arī psiholoģiskām komandas darbā. «Cilvēki melo, ja apgalvo, ka viss ir ideāli. Mēs mācāmies sastrādāties un sadarboties. Esam raudājuši, smējušies un klieguši. Taču, ja jau esam tikuši tik tālu, ka biznesa idejas realizējušās, tātad tomēr mākam grūtības pārvarēt,» uzsver Elza.
Auseklis bilst, ka ļoti svarīga ir pozitīva attieksme jebkurā situācijā. Arī Kristaps atzīst, ka līdz šim nav gadījušās neatrisināmas problēmas un viss, ko viņš savā biznesā iecerējis, pagaidām ir izdevies.
Taču kā paralēli biznesam jaunieši pagūst atvēlēt laiku arī studijām? «Ar studijām man paveicies, un atrodu laiku pat futbolam. Esmu dzirdējis, ja naktī guļ nevis septiņas astoņas stundas, bet par divām stundām mazāk, cilvēks ietaupa 45 dienas gadā, un, ja man kaut kas jāraksta studijām, nedaudz iespringstot, viss izdodas,» stāsta Kristaps. Elza teic, ka savienot biznesu ar studijām nav viegli, bet pagaidām tas izdodas un labas atzīmes varot nopelnīt tajos studiju kursos, kuri pašai patīk. Uzņēmēji atzinīgi vērtē to, ka nodarbības augstskolās nenotiek katru dienu. Tas nodrošina laiku dažādu izglītojošu, ar uzņēmējdarbību saistītu semināru, nodarbību un pasākumu apmeklēšanai.
Grib iekļūt gadatirgos
Mērķi jaunajiem uzņēmējiem ir dažādi. Kristaps atzīst, ka ar uzņēmumu vēlas sevi uzturēt, tāpēc galvenais mērķis ir gūt peļņu. Turpretī Elzai svarīgāk šķiet realizēt savu sapni - izveidot kafejnīcu. Pēc neilga pārdomu brīža Auseklis atzīst, ka mērķi rodas soli pa solim. Par nākotnes plāniem viņš teic: «Idejas ir, bet konkrēti izklāstīt tās būtu pāragri,» un piebilst, ka domā par digitālās aģentūras pakalpojumu klāsta papildināšanu. Kristaps ir gatavs atklāt, ka plāno atvērt jaunu galda spēļu internetveikalu. «Vasarā ar kafejnīcas piedāvāto klāstu centīsimies iekļūt festivālos un gadatirgos,» stāsta Elza. Visi trīs jaunieši uzsver, ka ir gatavi cīnīties par sava uzņēmuma izaugsmi un vietu tirgū.
Gan Elza, gan Kristaps, gan arī Auseklis mudina citus studentus nebaidīties sākt savu biznesu jau studiju laikā un aicina ikvienu mierīgi uztvert to, ka ne visas biznesa idejas vienmēr izdodas realizēt, jo arī neveiksmēs gūtā pieredze nākotnē var noderēt. «Iepazīstot uzņēmēja dzīves ieguvumus un grūtības jau studiju laikā, tu sapratīsi, vai pašam sava biznesa veidošana un attīstīšana ir tieši tas, ko vēlies turpmāk dzīvē darīt,» uzskata A. Sarkans.