Partijas interneta mājaslapā, kas bija pieteikta ar nosaukumu Jaunā Vienotība, sestdien varēja vērot tikai priekšsēdētāja A. Piebalga runas tiešraidi pretēji interesentu cerībām sekot līdzi arī debatēm. Ar to Vienotība bija vēlējusies uzsvērt tieši A. Piebalga kā tās līdera personību, lai viņu neaizēnotu citi debatētāji, pēc tam skaidroja partijas pārstāvji. Vienlaikus ar šo runu bija iecerēts dot vēlētājiem vairākus skaidrus vēstījumus. To partijas priekšsēdētājs atklāja debašu noslēgumā, kurā sacīja: «Jaunā Vienotība - tas nenozīmē, ka mēs veidotu jaunu partiju. Mēs piedāvājam kaut ko jaunu.» Arī kompromisu meklējumos ar koalīcijas partneriem ir skaidri jānosaka tā robeža, līdz kurai var iet, teica A. Piebalgs. Latvijas faktu septembrī veiktajā sabiedrības domas aptaujā par Vienotību būtu gatavi balsot 5% aptaujāto, kamēr par premjera pārstāvēto Zaļo un Zemnieku savienību - 17,3%, bet Nacionālo apvienību Visu Latvijai!-TB/LNNK atbalsta 7,3%.
Ģenerālsekretāra A. Kampara rīcībā bija sabiedriskās domas aptaujas rezultāti, kas parādot, ka sabiedrība jūtas neuzklausīta. «Mums ir atsevišķi spoži aktieri, bet cilvēki neredz viņu vīziju. Mūsu ministri ir nozaru lobiji, bet nedod cilvēkiem cerību,» sacīja A. Kampars. Turpinot viņš pieminēja arī pašvaldību vadītājus, kuru intereses ir tikai virzīt saimnieciskos projektus, nevis iesaistīties politiskajā darbībā. Vēl esot politiķi, kuri gudri uzstājas par starptautiskajiem jautājumiem domnīcās, bet «sabiedrība no tā visa neko nesaprot, un tāda individuāla rīcība rada cilvēkiem sajūtu, ka neviens viņus neuzklausa», teica ģenerālsekretārs.
Visbeidzot A. Kampars pieminēja arī Vienotības pirms vairāk nekā gada uzrakstīto valsts simtgades plānu ar ļoti tiešiem uzdevumiem. Tajā partija, piemēram, apņēmās turpināt administratīvi teritoriālo reformu, kā arī īstenot veselības reformu, tai papildus novirzot 3% no sociālās apdrošināšanas iemaksām. «Kurš no jums ir gatavs šo plānu atcerēties un publiskajā telpā aizstāvēt?» vaicāja A. Kampars. Uz viņa sacīto reaģēja Salaspils novada vadītājs Raimonds Čudars, kurš arī uzskata, ka «par novadu reformu nevar nerunāt un agri vai vēlu mums tā būs jāveic». Tāpat varot piekrist, ka atsevišķu vietējo līderu iestāšanās par savu pašvaldību interesēm reizēm ir pretrunā ar valsts kopējo politiku. Jāatgādina, ka arī premjers Māris Kučinskis (ZZS) personīgi ir atbalstījis nepieciešamību turpināt novadu reformu, taču atzinis, ka pirms vēlēšanām tas nebūs iespējams.
Šāda veida atklāti forumi citiem politiskajiem spēkiem nav raksturīgi, ar ko partija riskēja arī palikt nesaprasta. Taču no A. Piebalga runas varēja secināt, ka šo pieredzi bijušais eirokomisārs ir ieguvis, ilgu laiku vērojot Eiropas politisko partiju darbību. Viņš Vienotības mērķus saistīja arī ar tādiem uzdevumiem, kā panākt, lai «Latvija varētu nostāties starp Eiropas vadošajām nācijām». Lai saglabātu savas vērtības, «mums ir jābūt aktīviem, kompetentiem spēlētājiem Eiropas kopējā politikā», sacīja A. Piebalgs, brīdinot arī par populisma rēgu, kas klīstot pa Eiropu. Vienotība nedrīkstot pieļaut, ka šāda politika tiek īstenota arī Latvija.
A. Piebalgs atklāti runāja arī par kļūdām, kādas Vienotībai bijušas, un valdības veidošanas laikā pieļautās nebūt neesot vienīgās. «Kā eiropeiskai partijai mums ir jāpiedāvā nevis dažas spožas zvaigznes, bet plaša profesionālu cilvēku komanda,» teica partijas priekšsēdētājs. Viņš uzskaitīja arī Vienotības prioritātes, kā pirmo minot «drošību, kas ir atslēgas vārds mūsu politikai». Tad viņš nosauca labklājību, valsts administrācijas reformu, kuras rezultātā vajadzētu palikt astoņām deviņām ministrijām. Vēl tika uzsvērts arī tiesiskums un korupcijas apkarošana. Taču neatbildēts palika jautājums, kā Vienotība iecerēto panāks, ja tā vairs nav premjera partija. A. Piebalgs nepiedalās arī koalīcijas pārstāvju sanāksmēs, pēc kurām sabiedrību jau informē citi Vienotības līderi. Viņš gan ir uzsvēris, ka partijā ir sadalīti uzdevumi starp vadošajiem politiķiem. Tas nav nekas neparasts, jo arī Nacionālās apvienības un ZZS vārdā šo tribīni pārmaiņus izmanto vairāki līderi. Taču Vienotības mērķis ir pierādīt, ka tās galvgalī ir tieši A. Piebalgs.