Viņš gan norāda, ka tas ir viņa personīgais, ne visas Vienotības viedoklis. Apvienībā šis jautājums neesot apspriests, Dienai apgalvoja tās līdzpriekšsēdētājs Aigars Štokenbergs (SCP), norādot, ka vienots Vienotības viedoklis, kur rast nākamgad vajadzīgo budžeta konsolidāciju, varētu izkristalizēties vasaras sākumā, kad apvienība gatavos programmu 10. Saeimas vēlēšanām. «Es kā Vienotības līdzpriekšsēdētājs nekādā gadījumā nepiekritīšu šādam risinājumam,» kategorisks pret pensiju mazināšanu ir A. Štokenbergs. Šāda pati nostāja ir arī pie varas esošajai Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS), kuras pārziņā ir sociālā sfēra.
Iespēju mazināt pensijas, arī pabalstus un skolotāju algas Vienotības vadītājs pieļāva intervijā Sestdienai, kur Ģ. V. Kristovskis norādīja, ka par samazināto apmēru pensionāriem varētu piešķirt valsts obligācijas. Līdz ar to ieturēto ienākuma daļu cilvēki varētu pēc kāda laika saņemt atpakaļ. «Tā būtu jāsauc par aizņemšanos. Mēs naudu no šīm grupām varētu aizņemties.» Viņa teiktais sabiedrībā izraisīja plašu rezonansi, pēc kā Ģ. V. Kristovskis norādīja, ka žurnālists esot nekorekti atspoguļojis viņa intervijā sacīto, no teksta izņemot ārā būtiskas detaļas. Vienotības vadītāja teiktais pārsteidzis Sestdienas galveno redaktori Danu Sinkeviču, kura aicina Ģ. V. Kristovski žurnāla redakcijā, lai noklausītos intervijas ierakstu diktofonā un pārliecinātos par saviem vārdiem, ja viņam par tiem ir radušās šaubas. «Starp citu, pirms žurnāla nodošanas redakcijā tieši runājām, ka beidzot kāds ir godīgi pateicis to, par ko, iespējams, citi domā, bet līdz vēlēšanām baidās publiski atzīt,» - tā D. Sinkeviča. Ģ. V. Kristovskis tagad precizē, ka, runājot par pensiju mazināšanu, domājis pārtikušos pensionārus, kuri pensijā saņem virs 300-400 latiem mēnesī un kuriem valsts pēc obligāciju dzēšanas ieturēto daļu vēlāk atdotu atpakaļ.
Obligāciju piešķiršana ieturētās pensijas apmērā gan nemazinātu budžeta deficītu, kā dēļ budžets nākamgad vispār ir jākonsolidē. «Tas ir tieši tāpat kā aizņemšanās no kaimiņa nesamazina mājsaimniecības budžeta iztrūkumu,» saka A. Štokenbergs, piebilstot, ka aizņemšanās ar obligāciju emitēšanu var pat palielināt deficītu, jo par parādu ir jāmaksā procenti.
Ģ. V. Kristovskis pieļauj iespēju ķerties klāt sociālās sfēras naudas makam, savukārt A. Štokenbergs ir kategoriski pret to. Viņa skatījumā budžetu var konsolidēt, samazinot tēriņus valsts pārvaldē un valsts uzņēmumos, kur Pasaules bankas ieskatā var ietaupīt daudzus miljonus latu. Konsolidāciju var panākt, arī palielinot ieņēmumus, ceļot nekustamā īpašuma nodokli un ieviešot progresīvas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes. Nekonkretizējot, kāda varētu būt paaugstināta IIN likme, to varētu piemērot ienākumiem, kas gadā pārsniedz 10 000 latu. Tas gan skartu arī pensionārus - tos ne vairāk kā 500 vecos ļaudis, kuri pensijā gadā saņem virs 1000 latu. Par progresīvām IIN likmēm un pret pensiju mazināšanu ir arī ZZS. Jautāts, kā tad konsolidēt 2011. gada budžetu, Saeimas ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Dienai noteica: «Tā ir finanšu ministra problēma.»