Tāpat apvienība min iespēju ietaupīt uz valsts funkciju optimizācijas rēķina - darbs pie funkciju izvērtēšanas vēl turpinās, taču saskaņā ar provizoriskām aplēsēm šeit varētu rast aptuveni 80 miljonu latu ietaupījumu. Par atlikušajiem aptuveni 200 miljoniem konkrētas un skaidras atbildes nav.
Vienotība iepriekš norādīja, ka, iespējams, pusi no konsolidācijai nepieciešamās summas nodrošinās izdevumu samazināšana, otru pusi - ieņēmumu palielināšana. Ar ieņēmumu palielināšanu saprot arī nodokļu ieņēmumu pieaugumu pēc nodokļu likmju celšanas. Taču no nodokļiem apvienība patlaban piedāvā 2011. gadā mainīt vien nekustamā īpašuma nodokli, ieviešot augstākas progresīvās likmes. Lūgti norādīt, par cik Vienotība audzētu nodokļa likmi un cik daudz naudas tas pienestu valsts budžetā, apvienība konkrētu atbildi nesniedza. Tā minēja, ko šajā jomā piedāvā darīt Finanšu ministrija (FM), ko vada Vienotībā esošā Jaunā laika biedrs un šajās Saeimas vēlēšanās nekandidējošais Einars Repše. No šīm un arī citām idejām budžeta konsolidēšanai, pie kā FM šobrīd strādā, Vienotība norobežojas. Tā saka, ka FM apzina visas iespējas, kur var dabūt nepieciešamo ietaupījumu, bet politisku lēmumu, kuru no šīm idejām atbalstīt un kuru ne, pieņems nākamā Saeima un valdība.
Vienotības ieskatā «šobrīd jebkuri apgalvojumi par konkrētiem soļiem un summām būtu priekšlaicīgi un ir tikai spekulācijas», ņemot vērā, ka makroekonomiskie rādītāji ik mēnesi uzlabojas un precīzi budžeta konsolidācijas apmēri nav zināmi. Tiesa, cipari mainās - vasarā tika runāts par 392-440 miljoniem latu, bet pēc otrā ceturkšņa datiem nepieciešamās konsolidācijas apmērs sarucis līdz 350-395 miljoniem latu. Tātad konsolidējamā summa ir par aptuveni 50 miljoniem latu mazāka. Tomēr, ja tā arī pēc trešā ceturkšņa datiem būs vēl par tikpat miljoniem mazāka, nav skaidrs, kur apvienība meklēs atlikušos 100-150 miljonus latu.