Taču tam vēl pietrūka drosmes. Arī ierindas biedri neslēpa interesi beidzot to noskaidrot. Taču vairāki uzrunātie Dienai atzina, ka kongresa lietišķā gaisotne atšķiroties no tā priekšstata, ko par Vienotību var gūt sociālajos tīklos un medijos.
Ja atceras Vienotības kopsapulces iepriekšējos gados, kaut kas tomēr bija mainījies - nebija vairs agrākā pacēluma un svinīguma. Savu iespaidu atstāja norises vieta. Kongress notika Salaspils kultūras namā Enerģētiķis, kura telpas bija ievērojami pieticīgākas par Latvijas Nacionālo bibliotēku, kur Vienotība pulcējās pirms gada. No gandrīz 2500 biedriem uz Salaspili bija atbraukuši 263 delegāti. Viņu vidū nebija ne bijušā finanšu ministra Andra Vilka, kurš dienu iepriekš Latvijas Televīzijas Panorāmā bija aicinājis līderi Solvitu Āboltiņu domāt par atkāpšanos no partijas vadības, nevis premjera amatu, ne Sarmītes Ēlertes, kura reiz A. Vilku iesaistīja Vienotībā. Objektīvu iemeslu dēļ kongresā nepiedalījās arī Andris Piebalgs, kurš ir ārpus valsts. Taču viņu joprojām min kā vienu no simtgades plāna īstenošanas komandas līderiem. Iepriekš A. Piebalgs bija atzinis, ka pēc gada varētu kandidēt partijas priekšsēdētāja vēlēšanās.
Premjers - mīkla
Simtgades plānu, kas bija kongresa galvenais jautājums, ir uzdots īstenot Vienotības vadītajai valdībai. Ne premjere L. Straujuma, ne partijas priekšsēdētāja S. Āboltiņa skaidri neatklāja savus nodomus, taču abu runās tas tomēr bija jūtams. «Es pieņemu, ka ir daļa klausītāju, kas šajā dienā sagaida kādus skaļus paziņojumus. Esmu tam gatava. Esmu gatava paziņot - man ir svarīga šī valsts, man tā ir svarīga daudz vairāk par amatiem, par neskaidrām draudzībām un par attiecību kārtošanu,» sacīja L. Straujuma. Viņasprāt, nozīme ir tikai tam, lai kongresā katrs pats sev definētu un visi kopā vienotos, «ko varam dot savai valstij uz valsts simtgadi». Premjeres uzstāšanās bija veidota kā pārskats par padarīto darbu, ko var uztvert arī kā gatavošanos pārmaiņām.
Arī S. Āboltiņa bija padomājusi, ko sacīt tiem, kas runā par viņas ambīcijām. «Man ir ambīcijas dzīvot Latvijā un kalpot Latvijai, bet kalpošana nenozīmē kādus amatus,» sacīja Vienotības priekšsēde, kura pēc tam nosauca vairākus ministru posteņus, kurus viņai neesot ambīciju ieņemt. Taču šajā uzskaitījumā nebija premjera amata, kas ļauj domāt, ka viņa no piedāvājuma to ieņemt neatteiktos. Kā par S. Āboltiņu, tā L. Straujumu interese bija ierindas biedriem. Premjerei cilvēki dāvināja mūzikas ierakstus, bet partijas priekšsēdei kāds delegāts no Jelgavas bija atvedis rozes.
Nedrīkst kļūt vāja
«Vienotība ir vienīgā partija, kas daudz dara, lai klasiskās Eiropas vērtības nestu sabiedrībā un stiprinātu Eiropas Savienību kopumā,» sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs kongresa debatēs, kas sākās vēlā pēcpusdienā. Viņš norādīja, ka Vienotības ne pārāk veiksmīgie soļi, iekšējie kašķi vājina ne tikai partiju, bet arī Eiropas ideju Latvijā. Sacītais sasaucas ar Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska teikto - viņš aicināja Vienotību, kas izšķirīgos brīžos ir spējusi mobilizēties, arī tagad pārvarēt iekšējās grūtības un nākt ar skaidru piedāvājumu. «Ņemot vērā ģeopolitisko nestabilitāti pasaulē un reģionā, Latvijai ir vajadzīgs skaidrs redzējums par valsts attīstību. Tiem, kas mūsu valstij nevēl labu, visvieglāk ir makšķerēt duļķainos ūdeņos, radīt nestabilitāti, šaubas par valsts izvēlētā kursa pareizību,» sacīja V. Dombrovskis.
Dienas pirmajā pusē delegātiem bija piedāvātas divas paneļdiskusijas par valsts izaugsmi, kā arī par drošību un tiesiskumu. To dalībnieku lokā bija iekļauti kā reģionu cilvēki, tā pārstāvji no iekšējās opozīcijas - arī Ilze Viņķele. Delegāti varēja uzdot jautājumus par nozaru aktualitātēm, kas sasaucas ar simtgades plānā iecerēto. Vienotība līdz valsts simtgadei apņemas sagatavot novadu apvienošanas plānu, vēlas ieviest demogrāfijas atbalsta programmu, uzlabot veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību, nozares finansēšanai novirzot papildu 3% no sociālas apdrošināšanas iemaksām. Partija pārstāvjiem valdībā un Saeimā uzdevusi arī sakārtot ceļu tīklu, tā uzlabošanā investējot miljardu eiro. Plānā ir iekļauta arī izglītības reforma, apņemšanās panākt, lai 2018. gadā minimālā alga sasniedz 450 eiro, bet vidējā alga pārsniedz 1000 eiro mēnesī.
Dienas aptaujātie partijas biedri nebija kritiski noskaņoti ne pret L. Straujumu, kurai bija jūtams izteiktāks atbalsts, ne pret S. Āboltiņu. Uzrunātie apstiprināja, ka reģionu konferencēs varēja uzdot arī asus jautājumus. Taču, pat ja tie ietvēra kļūdu analīzi, ko no Vienotības sagaida cilvēki, tas neatvieglo tās vēlētāju situāciju, jo konferencēs runātais nebija pieejams sabiedrībai. Pārsvarā jautājumi bijuši par notiekošo Satiksmes ministrijā, Vienotības vadībai pārmesta augstprātība un attālināšanās no reģionu cilvēkiem. Jēkabpils nodaļas vadītājs Guntis Apsītis Dienai sacīja, ka novados ir daudz spēcīgu un profesionālu cilvēku, bet viņi nav zināmi, tāpēc reizēm netiek pamanīti un viņu priekšlikumi paliek bez atbildes. Tieši ar tādu pašu argumentu arī Vilnis Meškins no Rīgas bija pārliecināts, ka Vienotībai ir visas iespējas iegūt otro elpu. Līdzīgi Andis Caunītis no Gulbenes norādīja uz partijas rezervēm - talantīgiem un zinošiem cilvēkiem. Pēteris Ontužāns uzskata, ka iekšēji partija jūtas daudz stabilāk, nekā par to stāsta sociālajos tīklos. Alberts Krūmiņš pieļāva, ka politiskie konkurenti bija izvērsuši profesionālu kampaņu pret diviem Vienotībā spēcīgākajiem cilvēkiem - S. Āboltiņu un nu jau bijušo Vienotības biedru Dzintaru Zaķi. Kongresā piedalījās arī sadarbības partneri no reģionālajām partijām.