» Šajās dienās Latvijas Radio vadību no Jāņa Sikšņa pārņems jaunā valde, kuru vadīs tās priekšsēdis Aldis Pauliņš. Par viņu liela daļa Radio darbinieku neko nezināja, tāpat kā viņiem nav skaidras jaunā vadītāja ieceres.
A. Pauliņam būs jāsāk strādāt ievērojamas pretestības apstākļos. Neizpratnē par veidu, kādā notikusi vadības maiņa, Latvijas Radio darbinieki izplatīja atklātu vēstuli, zem kuras ir 164 paraksti. Tā nosūtīta arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Radio kolektīvs aicina Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) rīkot atkārtotu konkursu uz valdes priekšsēdētāja amatu. Jaunajā valdē būs vēl divi konkursā izraudzīti tās locekļi - Sigita Kirilka un Uldis Lavrinovičs.
Nesaka, kas nepatīk
Radio darbinieku vēstulē norādīts, ka konkurss nav bijis pietiekami atklāts. Sākotnēji valdes priekšsēža amatam bija izvirzīts J. Siksnis un Vita Tērauda, bet, kad neviens neieguva NEPLP vairākuma atbalstu, papildu kārtai nominēts A. Pauliņš, par kuru nobalsojusi visa padome, kaut arī viņš nebūt nav bijis spēcīgākais pretendents, norādīts vēstulē. Tajā vēl sacīts: «Joprojām nav arī skaidrs, kāda īsti ir Alda Pauliņa vīzija un tie mērķi, kuru ātrāku īstenošanu padome no viņa kā no jaunā Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja sagaida.»
NEPLP pārstāvji komisijas sēdē apgalvoja, ka konkurss ir noticis saskaņā ar tā nolikumu un pietiekami atklāti. Padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants uzsvēra, ka valdes priekšsēža amatā ir jābūt nevis satura veidotājam, bet gan uzņēmuma vadītājam, un ka «runa nav par to, kurš ir labākais žurnālists». Tāpat tas neesot bijis līdzšinējā vadītāja izvērtēšanas konkurss, bet jauns konkurss. Klātesošos vairāk pārsteidza Aijas Dulevskas paziņotais, ka «mums ar Jāni Siksni ir bijušas problēmas pārvaldības ziņā». Ne deputātiem, ne žurnālistiem nebija saprotams, kāpēc tādā gadījumā par to tiek paziņots tikai tagad. Radio žurnālistu Aidi Tomsonu šī vēsts darot vēl uzmanīgāku, jo «tas vēl vēl vairāk raisa bažas, kas mūsu līdzšinējā darbībā neapmierina, kas notiks turpmāk un vai varam paļauties, ka būs redakcionālā neatkarība».
Saeima var nedot naudu
Ierosinājumu NEPLP pārskatīt savu lēmumu «un šo situāciju labot, iesaistot Radio darbiniekus», sēdē izteica arī Regīna Ločmele-Luņova (Saskaņa). Deputāte tāpat kā viņas kolēģis Boriss Cilēvičs (Saskaņa) apzinās, ka NEPLP ir neatkarīga institūcija un Saeima nevar iejaukties tās darbā, taču esot redzams, ka problēmas te ir. B. Cilēviču pārsteidz, ka NEPLP nav prognozējis, kādu reakciju izsauks šis lēmums. Sēdē bija jūtams, ka deputāti vairāk ir Radio darbinieku pusē, lai gan neko ietekmēt nevar. Kāda iespēja tomēr ir, uz ko norādīja Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Viņš komisijā strādā jau kopš 2002. gada, bet šādu situāciju neatceroties. Tāpat nekad neesot dzirdējis pretenzijas pret Radio vadību. «Ja ir doma ar jauno vadītāju virzīties uz vienota sabiedriskā medija izveidi, tad jūs maldāties. ZZS par to nebalsos. Mēs nevaram atcelt konkursa rezultātus, bet mēs varam neatbalstīt finansējuma piešķiršanu vienotam medijam,» teica A. Brigmanis.
Tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc NEPLP nebija pieņemams J. Siksnis, jo viņš pret vienota medija izveidi izturējies ļoti rezervēti. Turpretim A. Pauliņš Dienai atzina, ka virzību uz Latvijas sabiedriskā medija izveidi ir norādījis arī savā piedāvājumā. Viņaprāt, nepieciešamību pēc tā nosaka mūsdienu situācija ar straujo tehnoloģiju attīstību. «Es redzu šo sinerģiju starp medijiem,» apstiprināja A. Pauliņš. Jau oktobrī NEPLP aicināja topošo koalīciju valdības deklarācijā paredzēt Latvijas sabiedriskā medija izveidi, apvienojot vienā organizācijā Latvijas Televīziju (LTV) un Latvijas Radio. A. Dimants savukārt teica, ka «sadarbībā ar Televīziju kopīgie projekti iet ļoti grūti un mēs gribētu redzēt straujāku attīstību». Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), kas Cilvēktiesību komisiju vadīja 11. Saeimā, LTV raidījumā 1 : 1 arī izteica šaubas par vienotā medija izveidi, jo nav skaidrs tā finansējuma, kā arī telpu jautājums. I. Mūrniecei neesot pierādījumu, bet bažas esot arī par politisko ietekmējamību. Kultūras ministre Dace Melbārde (NA) šonedēļ citā šīs komisijas sēdē, kas bija veltīta mediju politikai, atzina - NEPLP nav izdevies politiķus pārliecināt, ka «mediju apvienošana pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā nesīs labākos rezultātus». Ministre piekrita, ka padome neveiksmīgi skaidrojusi sabiedrībai Latvijas Radio valdes konkursa rezultātus, kas neradot uzticību.