Šobrīd dažādas institūcijas izmanto aptuveni 12 informatīvās sistēmas, lai savāktu nepieciešamo informāciju par katru šādu bērnu.
«Uzsveru, ka tā ir bērnu un pusaudžu atbalsta informācijas sistēma, nevis datubāze, par atrašanos kurā kādam vajadzētu kaunēties,» saka Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālo pakalpojumu sektora ģimenēm un bērniem vadītāja Inga Štokmane. Arī iekšlietu ministres padomniece Viktorija Šembele akcentē - datubāzes mērķis būs atbalstīt, nevis kontrolēt. Informatīvās sistēmas izveidošanai piesaistīti ES struktūrfondu līdzekļi.
Informācija par nepilngadīgo personu topošajā datu- bāzē tiks iekļauta gadījumos, ja tā ir ģimenē apdraudēta vardarbības vai aprūpes trūkuma dēļ, konstatēts, ka bērns lieto alkoholu, narkotiskās vai toksiskās vielas, ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, ubago, klaiņo vai naktī bez uzraudzības atrodas sabiedriskā vietā. Sasniedzot 18 gadu vecumu, jaunietis netiks automātiski dzēsts no informācijas sistēmas, dati par viņu tiks arhivēti. Diskusijas, kuriem dienestiem un cik lielā mērā šie arhīvi būs pieejami, vēl notiek.
Statistika liecina, ka vidēji gada laikā Valsts policijas nepilngadīgo lietu inspektoru uzskaitē tiek ņemts aptuveni 2000 nepilngadīgo personu, savukārt Valsts probācijas dienests gada laikā strādā aptuveni ar 1500 nepilngadīgajiem.