Ripos eksporta virzienā
Kosmiskā paskata ierīce stāv tukšās Ķīpsalas izstāžu zāles viņā galā un gaida, kad tās izgudrotāji Gints Šāvējs, Roberts Brīvlauks un Inese Suija-Markova saliks punktus uz i, lai tautās laistu atrakciju ierīci, kas pērn konkursā Ideju kauss iekļuva starp laureātiem. Ja viss notiks, kā plānots, šoziem rotora jaunākajai versijai (jau no alumīnija, nevis plastmasas) vajadzētu ieraudzīt dienasgaismu vismaz uz kādas no Latvijas slēpošanas trasēm. Pa lēzenu nogāzi tā ripinās lejup ekstrēmo sajūtu mīļotājus, un, ja ļaudis uz sajūtām «zeme-debesis-zeme» pavilksies, slēpošanas biznesmeņiem rotors būs ienākumu avots arī vasarā.
Līdzīga paskata ierīce, saukta par zorbinga bumbu, pasaulē jau ir izgudrota un Latvijā izmēģināma Rāmkalnos. Atpūtas centra tehniskais direktors Andis Jansons Trako rotoru jau pārbaudījis un atzinis par labu esam. «Dažā ziņā pat labāks par mūsu zorbinga bumbu, jo materiāls ir patīkamāks. Paredzam arī, ka laika zobs, tāpat kā akmeņi, to nevarētu pabojāt tik izteikti,» viņš vērtē, salīdzinot rotoru ar Rāmkalnos jau lietā likto atrakciju - ūdens bumbu, kas tiek velta lejā no kalna. «Arī apziņa, ka tautieši to radījuši. Zorbings izgudrots Jaunzēlandē, mūsu bumba tapusi Ķīnā, bet rotors būtu vietējais,» viņš saka.
Gints Šāvējs gan rēķina, ka Latvijas pieprasījums būtu mērāms ar mazāk nekā vienas rokas pirkstiem. Tādēļ rotors jau ieguvis anglisko nosaukumu Crazy roller un faktiski tiek veidots tāds, lai būtu gatavs eksportam. Kā cerīgākie galamērķi patlaban izskatās Austrijas, Šveices un Norvēģijas kalnu kūrorti. «Tie, kas uz snovbordistiem un ekstrēmākiem ļaudīm tēmē. Pensionāru auditorijai mazāk.»
Izturēt sijāšanu
Divos iepriekšējos gados zem konkursa Ideju kauss (www.idejukauss.lv) zīmes dzimušas vairāk nekā 600 idejas, un paredzams, ka šogad interese neies mazumā. «Parēķiniet, cik mums tagad ir bezdarbnieku! Vairākums no tiem, kam ir idejas, tomēr līdz šim tās turējuši zem pūra. Šis būs īstais brīdis, kad celt ārā,» vērtē Rolands Brīvlauks, inženieris ar biznesa izglītību, kurš pērn iesaistījies divos no Ideju kausa projektiem. Cilvēkus inovāciju un biznesa sākšanas virzienā aktīvi bīdījusi arī Karjeras Diena, rubrikā Es - uzņēmējs sekojot biznesa dzimšanai no pamatiem. Arī Ideju kauss centrējas ap domu, ka daudzas inovācijas paliek nerealizētas zināšanu trūkuma dēļ. Tādēļ tie, kas neizbirst cauri konkursa žūrijas sietam, tiek mācīti gan biznesa plāna rakstīšanā, gan risku apjaušanā un mārketingā. «Dabū tādu kā matricu, kurā vari salikt ciparus iekšā,» rezumē R.Brīvlauks. Aprēķinus, lai saprastu, cik no pieteiktajām inovācijām ierauga dienasgaismu, konkursa virzītāji vēl nav veikuši. Tomēr vienlaikus organizētāju pārstāvis Jānis Grandāns norāda, ka daudz ir to, kam šis ir pēdējais grūdiens nevis konkrētas inovācijas, bet biznesa virzienā vispār. Dažādi ir iemesli, kas nobremzē iecerēto. R.Brīvlauks saka - visbiežāk aptrūkstas vai nu ticība sev, vai arī finansējums. Pirmajā Ideju kausā ar domu par sabiedriskā transporta nodrošināšanu ar kontrolieru ārpakalpojumiem startēja toreizējais datorzinātņu students Oļegs Vasiļenko, kurš tagad vērtē, ka ideju nobremzējuši gan ekonomiskās krīzes pirmie vēstneši, gan tas, ka galvaspilsētā jau «vibrēja» doma par e-talonu. «Tikai nedaudzas no idejām ir komercializējamas. Viens ir pašam saprast, vai atradīsies pietiekami daudz klientu, kas būs ar mieru par to maksāt, bet otrs - vai tie, kam ir nauda, noticēs šīm idejām, jo ļoti nedaudz ir tādu inovāciju, kur pietiek tikai ar savu laiku un darbu,» vērtē G.Kuļikovskis.