Vēl pavisam nesen, šķirodams savu unikālo arhīvu, Viktors strādāja pie savas grāmatas, kuru paspēja pabeigt, bet nesagaidīja tās iznākšanu maijā. Grāmatas noslēgumā viņš raksta: «Jo vecāks es kļūstu, jo labāks es biju. Šo posterīti ieraudzīju un nopirku Berlīnē pirms kādiem divdesmit pieciem gadiem. Tas man ļoti iepatikās un iepriecināja. Patiesi, man vairs nav nekādu milzu ambīciju. Savu aicinājumu esmu piepildījis.
Nesen savā arhīvā atradu runu, kuru pirms gadsimta ceturkšņa sūtīju slavenajam Radošo savienību plēnumam. Tur es rakstīju: «No saviem četrdesmit gadiem es savus pieauguša cilvēka gadus esmu juties kā apmaldījies ceļinieks, kurš jūt, ka pēc kartes ir jāatrodas pavisam citur, nekā atrodos īstenībā.» Vēl slēptās frāzēs runa toreiz, protams, bija par mūsu neatkarību.
Tagad varu teikt - man palaimējās savus spēka gadus dzīvot īstenības laikā, piepildīt savus sapņus, neiespējamo misiju padarīt par iespējamu. Galu galā esmu braucis pie Auto Union stūres. Tas ir kā pabūt aiz mākoņiem izplatījumā. Pabūt un atgriezties. Ko vēl vairāk var vēlēties?»
Dzimis Rīgas centra puika, savus auto sapņus sācis sapņot hipodroma autokapsētā, Viktors Kulbergs sekoja savai sirdslietai - antīko automobiļu meklējumiem un atradumiem, kas vainagojās ar unikālu antīko auto kolekciju Rīgas Motormuzejā. Par Viktora sapni un dzīves neiespējamo misiju kļuva unikāli antīkie spēkrati, to meklēšana, atjaunošana un kolekcionēšana. Bruņojies ar pacietību, pozitīvu apsēstību un detektīva talantu, no bijušās PSRS fabriku šķūņiem un lūžņu kaudzēm viņš izcēla īstenus dārgakmeņus - kā kara trofejas padomijā nonākušos pasaules autobūves šedevrus.
Viktors bija daudzu lietu iekustinātājs - Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Rotari klubs, nenogurstošs darbs Latvijas labā, tai virzoties uz Eiropas Savienību.
Viņa dzīves stāsts apliecina - neiespējamais kļūst iespējams, ja godīgi un aizrautīgi seko savai lietai un dzīvei kā dāvanai.
Bet pāri visam Viktors bija īsts ģimenes cilvēks, mīlot sievu, dēlus, vedeklas un mazdēlus. Viņš bija un ir viens no krietnajiem cilvēkiem, bez kura Latvija paliek mazāka.
Atvadu vārdus Viktoram Kulbergam būs iespējams teikt sestdien, 16. martā, Rīgas Motormuzejā Sergeja Eizenšteina ielā 6 no plkst. 9 līdz 12.