Vēl rudenī VP savas izmeklēšanas ieilgšanu skaidroja ar lietuviešu kolēģu ekspertīzes aizkavēšanos, bet tagad S. Pildava norāda, ka policijas izmeklētāji to uzlūkos vien kā LUIC skatījumu uz traģēdijas iespējamajiem iemesliem. Uzreiz pēc ugunsnelaimes VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins gan uzsvēra, ka ugunsgrēka iemesla skaidrošana nebūs ātra, taču Saeimas deputāte Elīna Siliņa uzskata, ka izmeklēšana ir ievilkusies: «Paziņojumi par nepieciešamību tulkot Lietuvas ekspertu secinājumus no lietuviešu uz krievu un tad no krievu uz latviešu valodu, no vienas puses, izraisa smīnu, no otras - rada augsni aizdomām, ka izmeklēšana tiek novilcināta apzināti, kā arī pamatu baumām, vai tulkojumā kādi atzinumi nepazudīs vienai vai otrai pusei par labu. Te drīzāk jādiskutē, cik operatīvi strādā prokuratūra, kas koordinē izmeklēšanu,» saka deputāte.
Rīgas pils saimnieces va/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) nolīgtie eksperti no Igaunijas uzņēmuma H-ekspertii secināja, ka liesmas izcēlušās pils rekonstrukcijas un restaurācijas darbu veicēju - pilnsabiedrības SBRE - rīcībā nodotajā ēkas daļā un to iemesls bijis atklātas uguns avots. VNĪ uzreiz pēc šo ziņu saņemšanas paziņoja, ka no būvniekiem piedzīs pilij nodarītos zaudējumus - apmēram sešus miljonus eiro. Ekspertīzi bija pasūtījusi arī SBRE, un tās veicējs Apvienotās Karalistes Ugunsgrēku izmeklētāju apvienības prezidents Pīters Mansī apstiprināja, ka uguns izcēlusies būvnieku atbildībā esošajā pils spārnā, taču SBRE atrunājās, ka konkrētajā vietā darbi nav tikuši veikti. Policija abu ekspertu izmeklēšanas vērtē kā civilprocesuālas darbības un jau iepriekš paziņoja, ka to rezultātus uzlūkos vien kā papildu faktus.
Draud iejaukties
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ar Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidācijas vērtēšanu iesāka šā gada ziemas sesiju. Saeimas deputāte un komisijas priekšsēdētājas biedre Vineta Poriņa (VL-TB/LNNK) atklāj, ka viņu nepatīkami pārsteigusi VNĪ valdes priekšsēdētājas Baibas Strautmanes attieksme: «Abas reizes komisijas sēdēs viņa bija acīmredzami neieinteresēta. Visa ieilgusī ņemšanās ap pagaidu jumtu norāda uz to, ka ne būvnieki, ne VNĪ neizprot, kāda vērtība aizgājusi bojā. Un tas ir drosmīgi jāpasaka. Jo pili, tāpat kā Melngalvju namu, varēs atjaunot, bet tā tāpat nebūs tāda kā agrāk, jo daudzi ēkai un mākslas vērtībām nodarītie bojājumi ir neatgriezeniski.» Deputāte sola - lai nepieļautu lietas ilgāku novilcināšanu, viņas pārstāvētā Saeimas komisija noteiks termiņu, kādā Rīgas pils krimināllietas izmeklētājiem būs jāsniedz parlamentam rezultāti par ugunsgrēka cēloņiem. V. Poriņa arī uzskata, ka būtu nepieciešami likuma grozījumi, lai no VNĪ varētu prasīt lielāku atbildību par tās pārvaldībā esošajiem nekustamajiem īpašumiem.
Tikmēr VNĪ saviem darbiniekiem pērn izmaksājis ievērojamas prēmijas - pusotra gada laikā šim nolūkam izlietotā summa sasniedza 0,7 miljonus eiro. Valsts uzņēmuma vadība šādu rīcību pamatoja ar iekšējo motivācijas sistēmu. Saeimas Publisko un izdevumu komisijas priekšsēdētāja Elīna Siliņa atzīst, ka nav iespējams mainīt regulējumu tā, lai tas ierobežotu prēmiju izmaksāšanas iespējas tikai VNĪ: «Ja viņi būtu godprātīgi, tad nebūtu diskusijas. Jāsaprot, ka prēmijām jābūt pamatotām, nevis par pamatdarbu. Finanšu ministrijai jāuzrauga, kā šī kapitālsabiedrība rīkojas ar savu budžetu,» norāda deputāte. Viņa uzskata, ka VNĪ savus īpašumus apsaimnieko neefektīvi, taču tā esot nevis uzņēmuma, bet gan valsts politikas un ierobežojošā regulējuma vaina.
Iekšpusē lielāka kārtība
SBRE Rīgas pils atjaunošanas darbu vadītājs Ivars Rība atklāj, ka, uzlabojoties komunikācijai, VNĪ beidzot apstiprinājusi jumtu projektus parādes kāpnēm un kastelas daļai - tie tikšot atjaunoti divos mēnešos. Jau atjaunots Baltās zāles jumts, bet savu kārtu vēl gaida Svētku zāles pārsegums, tā projektam vēl tiek veikta ekspertīze. «Redzot, ka darbi ievelkas, decembrī iepriekšējo pagaidu jumtu nomainījām ar izturīgāku materiālu, lai izturētu sniegu, ledu un lielākus vējus. Nākamais lielākais plānotais darbs ir ēkas žāvēšana, dezinfekcija un atputekļošana,» teic I. Rība un piebilst, tā veikšanai vēl jāsaņem apstiprinājums no nesen nodibinātās Rīgas pils atjaunošanas padomes, par kuras vadītāju iecelts Rundāles pils direktors Imants Lancmanis.
Jau ziņots - ugunsgrēks Rīgas pilī izcēlās 20. jūnija vakarā, kopumā izpostot 3200 kvadrātmetru. Pērnā gada nogalē valdība nolēma liesmu seku likvidēšanas izdevumus segt no pils būvniecībai paredzētā finansējuma - 28 miljoniem eiro.