Iznācis pagulēt tikai dažas stundas. Rīt gan viņai brīvs, bet jau aizparīt kopā ar citiem Latgales pensionāru biedrību vadītājiem Janīna dosies uz Briseli, lai iepazītos ar eiroparlamentāriešu darbu. Taču pēc dažām stundām te viesosies Baltijas sabiedrisko attiecību institūta pārstāvji - šo tikšanos nokavēt nedrīkst! Šķietami klusajos Rimicānos dzīve kūsā. Janīna ap sevi sapulcinājusi vai visus aktīvos pensijas vecuma ļaudis, iesaistījusi Sieviešu tiesību institūta Latvijas Šveices projektā Senioru ceļš, organizē novadniekiem dažādus kursus un pasākumus, dzied, dejo un pati dzīvo kā īstens virpulis, ne mirkli nesēžot mierā.
Esam līmenī!
Janīna mūs smaidoša sagaida uz Kultūras nama sliekšņa: «Pie mums kultūras dzīve ir līmenī!» Mazajā miestiņā šis nams ir sabiedrisko aktivitāšu centrs - te kūsā kultūras dzīve, te ir bibliotēka un veikaliņš. Arīdzan glīti izremontēta telpa, kur pulcēties visa novada pensionāriem. Janīna lepni pasniedz četras biezas mapes, tas viņas pēdējo gadu veikums - senioru vajadzībām realizēti projekti. Pirmais bijis kultūras projekts. Panākuši līdzekļus atpūtas laukuma labiekārtošanai Ariendālē. Tad tur uzcēluši mazu estrādīti. Nākamā projekta rezultāts karājas skapī. «Gribējām smuki apģērbties, jo līdz šim tērpus šuvām par saviem līdzekļiem,» Janīna izrāda krāšņos Dzīves virpuļa tērpus - četras kārtas 14 sievām, arī tērpi iegādāti par Eiropas līdzekļiem. Bet kur tērpus glabās? Vajag tikpat glītu telpu! Tad arī īstenots telpas remonta un aprīkojuma projekts Kultūras namā Vārkavas novada pensionāru biedrībai. Nu kopā ar 20 novada aktīvākajiem cilvēkiem Janīna iesaistījusies Latvijas Šveices projektā Senioru ceļš. «Laukos daudz atkarīgs no tā, kā strādā nevalstiskās organizācijas - vai tikai formāli pilda pienākumus, vai arī cilvēkiem tiešām meklē iespējas izpausties. Esmu pateicīga par šo Sieviešu tiesību institūta piedāvājumu, kas mums te, Latgalē, ļauj līdztiesīgi darboties Latvijas līmenī. Un cilvēki darbojas labprāt!» saka Janīna. Taču patiesībā nav grūti nojaust, un to apliecina arī pārējie pensionāru biedrības pārstāvji - tieši Janīnas dzīvesspars un enerģija ir sabiedrisko aktivitāšu virpuļa īstenais dzinējspēks.
Vajag tikai gribēt
Janīna gan atzīst - lauku cilvēki bieži vien iesīkstējuši uzskatos, nekā negribēšanā: «Ai, ko nu tur iešu, lai viņas skrien...» Un atmet visam ar roku. «Valdības politika mūs visus iedzinusi stūrī. Pietrūkst līdzekļu dzīvošanai, pensijas mazas, un cilvēki noslēdzas. Bērniem, mazbērniem arī ir jāpalīdz, jo jaunajiem darba nav. Bet tā ir visur, ne tikai laukos. Tomēr, ja vien pašam ir gribēšana, iespēju daudz.»
Senioru ceļš pavēris iespējas apmeklēt bezmaksas datorkursus - te visi prot labi strādāt ar datoru. Bijušas nodarbības arī mājamatniekiem. Ko tikai Janīna nav darījusi gan pašizglītošanās ziņā, gan vietējo ļaužu labā: koncerti, saiešanas, talkas, sapulces, ekskursijas, festivāli un sadarbībā ar Veselības centru 4 divreiz pat organizētas mamogrāfijas un kāju vēnu skrīninga pārbaudes. Vai tas būtu Kultūras nama vadītāja pienākums? Bet Janīna tos nešķiro. Un arī pati mācās arvien ko jaunu.
Jāsāk kārtīgi strādāt
Atsevišķā mapītē seniore glīti sakārtojusi pēc aiziešanas pensijā iegūtos sertifikātus un apliecības dažādās profesionālajās jomās, sākot ar datorprasmēm, beidzot ar reklāmas jomu un mārketingu. To ir veseli divpadsmit! Tāds nopietns ieguldījums sevi pilnveidot kāram senioram. Ja ņem vērā, ka Janīnas hobijs ir ceļošana, turklāt mājās jāstrādā zemnieku saimniecībā, kurā ir pushektārs upeņu un garas dobes ar sīpoliem, gurķiem, kartupeļiem, atliek tikai cieņpilni jautāt: pa kuru laiku to visu var pagūt? Un vēl vakaros zeķes gan bērniem un mazbērniem saadīt, gan rokdarbus sastrādāt Senioru ceļa izstādēm!? Janīna smaida vien: «Es vēl prātoju, ka vajadzētu iegādāties arī gaļas lopus, jāsāk tā kārtīgi strādāt! Tiesa, ja iegādās lopiņus, tad būs grūtāk ar ceļošanu, nāksies kādam lūgt pieskatīt saimniecību...»
Ceļošanai Janīna atvēlot prāvu daļu no necilās pensijas - pabijusi gan ekskursiju braucienos Baltijas valstīs, gan tālākās zemēs - ar bērnu folkloras ansambli Somijā. «Ja jau esmu nodzīvojusi līdz saviem gadiem, veselība atļauj un ir iespējas braukt, vai tad atteikšos? Bet, lai sataupītu naudu, no kaut kā ir jāatsakās,» neslēpj seniore. Senioru ceļa kolēģes gan nosmej vien: «Janīna, un no kā maksāsi par elektrību?» - «Elektrību es izmaksāšu! Paldies Dievam, atslēgta nav! Bet viss saskaitīts, pa plauktiņiem salikts, tas gan,» atbild Janīna.
Kā Vārkavas ceļotkārajiem senioriem ar angļu valodas zināšanām? «Sarunlīmenī sazināties varu, bet gribas labāku līmeni. Sāku prātot, ka jāorganizē angļu valodas kursi novada senioriem!» plānus atklāj Janīna Ancāne. «Ja cilvēks ir atvērts apkārtējiem, pats spēj uzņemt ko jaunu un otram dot, viņš pats sev kļūst par virzītājspēku.»