Saskaņa maksimāli visus spēkus noskaņota veltīt Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, uz kurām startēs atsevišķi, neveidojot kopīgu sarakstu ar apvienības partneriem no Latvijas Sociālistiskās partijas.
«Saskaņa ir arī viena no lielākajām latviskajām partijām,» apgalvoja N. Ušakovs un norādīja, ka partijas rīcībā ir pētījums, kas liecina, ka Rīgas domes vēlēšanās par Saskaņas centru nobalsoja vairāk latviešu nekā par Vienotību. Arī Saskaņas biedru rindās esot daudz latviešu. Delegātu vidū Diena sastapa savulaik populāro politiķi Aivaru Kreitusu, kurš sacīja, ka jau labu laiku darbojoties Saskaņā, jo «citas sociāldemokrātiskas partijas mums nav». A. Kreituss, kuram ir valdības, Saeimas un arī Rīgas pašvaldības darba pieredze, sacīja, ka viņš pazīstot daudzus cilvēkus, kuri Rīgas domes vēlēšanās nobalsojuši par Saskaņas centru.
Ar īpašu uzrunu kongresā uzstājās Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs. Ar viņa rīcību, kas kaitējusi partijai, tās vadība nav bijusi mierā, un, iespējams, viņš bija tuvu izslēgšanai no organizācijas. Ar savu publikāciju krievu valodā iznākošajā presē deputāts bija aizvainojis Dziesmu un deju svētku dalībniekus, par ko no kongresa tribīnes atvainojās - tiesa, tikai partijas biedriem, kas piedalījušies Dziesmu svētkos. Tāpat N. Kabanovs lūdza kongresam politisko uzticību. N. Ušakovs pēc tam atzina, ka «Nikolaja Kabanova atvainošanās bija no sirds un viņš izdarīja to, ko vajadzēja izdarīt». Taču līderis nekonkretizēja, vai kolēģis varēs palikt partijā un startēt nākamajās vēlēšanās.
Kongresa gaita liecināja, ka Saskaņa ir nolēmusi nostiprināties arī sociāldemokrātiskajā nišā, kurā savulaik bija spēcīgā un tradīcijām bagātā LSDSP, kas savu politisko ietekmi ir zaudējusi. Lai gan Saskaņas nosaukumā jau labu laiku ir norāde uz sociāldemokrātisko ideoloģiju, sabiedrībā tā ar to neasociējās. Tāpēc partijai esot svarīgi iegūt vērā ņemamu pārstāvniecību - vismaz trīs vietas - Eiropas Parlamentā (EP) un iekļūt ideoloģiski radniecīgajā Eiropas Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupā. Kandidātu saraksta līderi EP vēlēšanās varētu būt Saeimas deputāti Boriss Cilevičs un Andrejs Klementjevs, sarakstā vairāk nekā puse būšot Saeimas deputāti.
Saskaņas centrs ir lielākā Saeimā pārstāvētā partija, kas ilgstoši darbojas opozīcijā un nekad nav bijusi pie varas. Taču vērienīguma ziņā tās kongress, kurā piedalījās gandrīz 1000 delegātu, pārspēj līdzīgu jebkuras latviskās partijas kopsapulci. Tiesa, kongresa vadībai nebija viegli noturēt tik liela delegātu skaita uzmanību, un kopsapulces laikā notika nepārtraukta cilvēku daļas pārvietošanās. Tā kā daļa kongresa dalībnieku ar autobusiem bija atbraukusi no Latgales, var saprast arī tālīno saskaņiešu interesi aplūkot Rīgu.
Kamēr Saskaņai nav līdzvērtīgi spēcīga konkurenta tās elektorātā, labējās partijas ir sadalījušās vairākos politiskajos spēkos, no kuriem atšķēlušies politiķi uz nākamajām vēlēšanām atkal veidos jaunas partijas. Tas tikai vēl vairāk uzlabos Saskaņas pozīcijas. Tās mērķis ir pārņemt varu no tagad valdošajiem. Par to liecināja arī tas, ka Saskaņa ir sagatavojusi un nodevusi apspriešanai nodaļās deklarācijas projektu par Ministru kabineta iecerēto darbību, ar ko iepazīstināja Igors Pimenovs. Savu premjera kandidātu tā vēl nav atklājusi.
Daži politiskie konkurenti varas koncentrēšanos N. Ušakova rokās uztvēra arī kā iespējamu iekšējās cīņas iznākumu, turpretim, cituprāt, notikušais ir tikai partijas un N. Ušakova tēla veidošana. Arī J. Urbanovičs atzina, ka N. Ušakovs jau tāpat ir partijas seja, «bet es labprāt darīšu visu, ko darīju līdz šim, un varbūt vēl vairāk». Par to, ka J. Urbanovičam joprojām ir liela autoritāte partijā, liecināja arī tas, ka daudzas delegātes vēlējās ar viņu kopā nofotografēties. Var secināt, ka J. Urbanovičs savu ietekmi nezaudēs - arī tāpēc, ka jebkura politiskā spēka veiksmīgas darbības priekšnoteikums ir, lai tās līderis ir vai nu Saeimā, vai valdībā. N. Ušakovs ir Rīgas mērs.