Likumprojektā paredzēts, ka valsts sektorā augstākā alga, kurai būs pakārtotas visas pārējās valsts un pašvaldību iestādēs strādājošo algas, būs Ministru prezidenta alga (2010.gadā - 1908 lati), savukārt valsts tiešās pārvaldes iestādēs - ministra alga (2010.gadā - 1718 lati).
Kas ir likumā?
Likumprojekts paredz divu veidu mēnešalgas noteikšanas metodes. Pirmā metode paredz, ka neatkarīgo iestāžu vadītājiem tiek piemērota koeficientu sistēma ar piesaisti valstī strādājošo darba samaksai. Likumprojektā noteiktie koeficienti ir pielāgoti ekonomiskajai situācijai valstī. 2010.gadam mēnešalgu noteikšanai plānots lietot Centrālās statistikas pārvaldes publicēto valstī strādājošo mēneša vidējās darba samaksas apmēru 2009.gada pirmajā pusgadā - 471 lats. Savukārt otra metode paredz, ka valsts pārvaldes iestāžu un neatkarīgo iestāžu darbinieku, tiesu varas iestāžu darbinieku mēnešalgu regulēs MK noteikumi. Atsevišķi MK noteikumi mēnešalgas noteikšanai tiks izdoti arī šādām amatu grupām: profesionālā dienesta karavīriem, policistiem, robežsargiem un ugunsdzēsējiem, ārstniecības personām, kuras sniedz no valsts budžeta segtos veselības aprūpes pakalpojumus pašvaldību izglītības iestādēs vai ārstniecības iestādēs, pedagogiem, valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem, ostu valdes pārstāvjiem un ostu pārvaldniekiem. Vienotā atlīdzības sistēma attieksies arī uz pašvaldību darbiniekiem. Likumprojekts paredz noteikt vienotus nosacījumus piemaksām, pabalstiem un kompensācijām u.c.
Šāda likumprojekta izstrāde vērtējama pozitīvi, jo līdzšinējais regulējums bija necaurskatāms un paredzēja dažādas darba samaksas sistēmas, kas ir nepareizi, pieļāva dažādas interpretācijas iespējas. Taču, tā kā arī šis likumprojekts MK deleģē izstrādāt vairākus valdības noteikumus, kas noteiks valsts iestāžu darbinieku, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta, karavīru, valsts drošības iestāžu amatpersonu un citu valsts pārvaldē strādājošo darbinieku kategorijām mēnešalgu lielumu, bet šie noteikumi vēl nav izstrādāti, vēl nevar pateikt, kāda sistēma būs kopumā un vai tā atrisinās visas līdz šim pastāvējušās problēmas.
Būtiska problēma
Jau tagad darba devēji saskata vienu būtisku šā likumprojekta problēmu - tā kā likuma mērķis ir regulēt publisko personu, kas darbojas saskaņā ar publisko tiesību principiem, amatpersonu darba samaksu, nav saprotams, kāpēc šā likuma adresātu lokā ir iekļauti arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, publiski privāto kapitālsabiedrību valdes locekļi, kā arī valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību meitassabiedrību valdes locekļi. Visas kapitālsabiedrības ir privāto tiesību subjekts, uz ko attiecas Komerclikums, tāpēc likuma attiecināšana uz kapitālsabiedrību valdes locekļiem ir neloģiska un nebūtu pieļaujama.
Likumprojekta izstrādātāji nav ņēmuši vērā iebildumus, ka jebkura kapitālsabiedrība, arī valsts, konkurē brīvajā tirgū un viena no šīs konkurences sastāvdaļām ir atalgojums. Jebkurā kapitālsabiedrībā atalgojuma sistēma tiek veidota pēc piramīdas principa - uzņēmuma vadītājam (valdei) ir visaugstākais atalgojums, un attiecīgi uz leju, ņemot vērā katra nākamā līmeņa atbildību un ieguldījumu, atalgojums kļūst mazāks. Tā kā kapitālsabiedrības mērķis ir peļņas gūšana, ļoti svarīgi atalgojuma sistēmu veidot tā, lai stimulētu darbiniekus iespējami labāk strādāt, un tādējādi gūt peļņu arī sabiedrībai. Tas pats attiecināms arī uz kapitālsabiedrības vadību - jābūt iespējai par labu rezultātu saņemt kādu papildu labumu, pretējā gadījumā zūd jebkāda motivācija sasniegt labākus rezultātus. Ja kapitālsabiedrību vadītāji tiek iekļauti šajā vienotajā valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmā, iespēja izstrādāt efektīvu motivācijas sistēmu tiek samazināta līdz minimumam, jo likumprojektā jau noteikts, ka uzņēmuma vadītājs prēmiju varēs saņemt tikai reizi gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas un tā nedrīkstēs pārsniegt 120% no mēnešalgas. Tātad valsts plāno noteikt stingrus ierobežojumus valdes atalgojumam, kas, protams, izplatīsies tālāk arī uz visu valsts kapitālsabiedrību darbinieku atalgojuma sistēmu.
Saprotams, ka valstij kā kapitālsabiedrības īpašniekam ir tiesības noteikt kādus ierobežojumus, bet nav saprotams, kāpēc tas tiek darīts šādi.
Iekļaujot šī likumprojekta adresātu lokā valsts kapitālsabiedrību un to meitasuzņēmumu valdes, netieši šim regulējumam tiek pakļauti visi uzņēmumu darbinieki. Pat ja aizmirst, ka tas no tiesiskā viedokļa ir vienkārši neloģiski - tiek jauktas kopā publiskās personas un kapitālsabiedrības, kas darbojas pēc privāto tiesību principiem, -, tas var novest pie tā, ka šīs kapitālsabiedrības zaudē labākos darbiniekus. Turklāt tiek aizmirsts arī tas, ka liela daļa no valsts kapitālsabiedrībām no valsts budžeta nesaņem nekādas dotācijas un visus ienākumus gūst no savas saimnieciskās darbības.
Kritiku neiztur arī Finanšu ministrijas (FM) pārstāvju paustais viedoklis, ka valdes locekļi iekļaujami šā likuma adresātu lokā, jo to paredz saistības ar Starptautisko Valūtas fondu. Tiešām grūti noticēt tam, ka SVF ir svarīgi, lai šāds regulējums tiktu iekļauts tieši šajā likumprojektā, un to nedrīkst sakārtot, paredzot attiecīgu regulējumu likumā «Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām», kur jau tagad attiecībā uz valdes atalgojumu ir iekļauti ierobežojumi.
Šis jautājums tika skatīts arī NTSP sēdē 26.oktobrī. Tajā sociālie partneri pauda savu nostāju, ka no likumprojekta adresātu loka būtu jāizslēdz kapitālsabiedrību valdes, bet valdība šos iebildumus neņēma vērā. Pēc jautājuma skatīšanas NTSP ir arī parādījušās pozitīvas ziņas, jo FM pārstāvji sēdē izteicās, ka neplāno kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojumu izstrādāt kā augstāko atalgojumu, par pamatu ņemot Ministru prezidenta atalgojumu, un ka ir plānots Ministru kabineta noteikumu izstrādē piesaistīt sociālos partnerus.
Kādi būs šie noteikumi, joprojām nav skaidrs, bet mēs ļoti ceram, ka tie neparedzēs tādu regulējumu, kas valsts kapitālsabiedrības padarīs nekonkurētspējīgas un kādēļ labākie darbinieki aizies. Nekonkurētspējīga atalgojuma noteikšana vājinās mūsu uzņēmumus un mazinās to vērtību, tad zaudētāja būs valsts un jebkurš tās iedzīvotājs. Kam tas būtu izdevīgi, kam vajadzīgas politiskās marionetes valsts uzņēmumu vadībā un kādas politiskās spēles tiek spēlētas, varam tikai minēt.