Abām pārējām Baltijas valstīm ir nedaudz labākas pozīcijas šajā indeksā: Igaunija atzīta par 34. dzīvošanai piemērotāko valsti (pērn 40. vieta), bet Lietuva, salīdzinot ar pērno gadu, pakāpusies par divām vietām un šogad atzīta par 44. labāko.
Norvēģija kopš 2001. gada pirmo vietu sarakstā ieņēmusi astoņas reizes. Otrajā vietā pēc Norvēģijas indeksā atrodas Austrālija, kam seko Jaunzēlande, ASV, un Īrija. Saraksta noslēgumā atrodas virkne Āfrikas valstu, indeksu noslēdzot Zimbabvei. Otrajā vietā no beigām ir Kongo Demokrātiskā Republika, kurai seko Nigērija, Burundi un Mozambika. Aprēķinot tautas attīstības indeksu, ņem vērā iedzīvotāju mūža ilgumu un veselīgumu, izglītību un dzīves līmeni. Tautas attīstības indeksā iekļauti paredzamā mūža ilguma, mācību iestāžu apmeklētāju īpatsvara, lasīt un rakstīt prasmes, kā arī ienākumu rādītāji. Latvijai vislabākais rezultāts indeksa aprēķināšanā izmantotajos rādītājos ir pieaugušo lasīt un rakstīt prasmes ziņā, kas Latvijā ir 99,8 procenti.