Ņemot vērā, ka potenciālā Latvijas valdības locekle Tautas partijai šoreiz nebija jāmeklē zoodārzā, jo atlika vien ieskatīties nupat zaudēto pašvaldības vēlēšanu Rīgas saraksta augšgalā (starp Ārgali un Rutuli), nevajadzētu taču šaubīties, ka ne sliktāk par Zatlera aploksnēm Rozentāles nominētāji zināja par viņas finansiālajām attiecībām ar zāļu ražotājiem un izplatītājiem. Piemēram, par to, ka Rozentāle konsultējusi valsti par vakcīnām un saņēmusi naudu no firmas, kas tās ražo, par to, ka viņas lekcijas apmaksājusi viena no lielākajām vakcīnu tirgotājkompānijām, par to, ka Infektoloģijas centrs vismaz piecus gadus pārmaksā par zālēm HIV/AIDS pacientu ārstēšanai un tādējādi ilgstoši ļauj pelnīt vienai firmai. Turklāt partijas biedri taču noteikti ieskatījās Rozentāles CV, kas pirms 9.Saeimas vēlēšanām, kad daktere kandidēja uz vietu Saeimā no TP, ievietota Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā. Tur izlasāms, ka tobrīd Rozentālei bija LVL 21 000 skaidras naudas uzkrājumi, toties bezskaidras naudas uzkrājumu nebija.
Pieņemsim, ka bardakam, kas Infektoloģijas centrā valdīja pie vakcinācijas kabineta (numuriņu nav, cilvēki haotiskā rindā strīdas) ceturtdien, tieši tad, kad centra vadītāja kopā ar TP pārstāvjiem tikās ar premjeru, nav nekāda sakara ar viņas potencēm sakārtot visu veselības nozari. Un ne partijai, ne premjeram, ne Saeimai nevajadzētu šaubīties par to, ka viņa tik tiešām var izdarīt to, ko tagad sola - īstenot slimnīcu strukturālās reformas, ķerties klāt pie aģentūru samazināšanas, ieviest brīvprātīgo veselības apdrošināšanu utt.
Taču vai sabiedrība būs ar mieru noticēt šo reformu jēgai, ja apšaubāms ir to veicēja godaprāts? Morālie kritēriji un reputācija nav norokami pat krīzes vārdā, tieši otrādi - varas partijām (ja ne cita, tad kaut vai tikai savas izdzīvošanas dēļ) tagad būtu ļoti jāgrib apliecināt: attiecībās ar valsti un tautu ir sācies jauns laikmets - godīgums. Tas ir tik elementāri, ka to noteikti saprot pat Tautas partija. Tad kāpēc tomēr pie pirmās iespējas (un ministra kandidāta nosaukšana pilnīgi noteikti tāda ir) TP nesteidz pierādīt, ka tā krīzē tik tiešām taisās atdzimt, kā to vēl nesen apgalvoja tās vadītājs Mareks Segliņš?
Atbilde, iespējams, meklējama paša Mareka Segliņa atbildē. Kad žurnālisti TP priekšsēdētāju lūdza komentēt pretrunīgos viedokļus par Rozentāles kandidatūru, viņš atbildēja: «Droši vien arī par mani ir pretrunīgi viedokļi.»
To, ka TP (un ne tikai) interesēs ir vadošos amatos dabūt cilvēkus ar strīdīgu reputāciju, visspožāk, protams, pierādīja Valda Zatlera ielikšana par Valsts prezidentu.
Dabūt prezidentu, par kuru ir šaubas, vai viņš nomaksājis nodokļus par gūtajiem ienākumiem, tobrīd pie varas esošajām partijām varēja būt izdevīgi vismaz viena iemesla dēļ. Lai visiem, par kuriem ir «pretrunīgi viedokļi», būtu alibi, jo kāpēc gan valstī, kurā pat par prezidenta reputāciju var šaubīties, būtu jāizvirza pretenzijas pret citu amatpersonu reputāciju? Un tātad - kāpēc gan šobrīd Baiba Rozentāle nevarētu kļūt par ministri?
Tā vien šķiet, ka apšaubāma reputācija joprojām ir pilnīgi obligāta ķēde, kurā amatpersona ir piesienama un ar ko mērāms tās darbības rādiuss, lai cilvēks neaizraujas, nekļūst pārāk patstāvīgs un nesāk traucēt biedru interesēm. Visticamāk, šī sistēma, kas balstīta teorijā, ka cilvēku ar neapšaubāmu reputāciju vispār nav (jo nav izdevīgi, ka ir), darbojās vēl, pirms Aigars Kalvītis kļuva par premjerministru, taču visprecīzāk to formulēt izdevās tieši viņam: «Nav ideālu. Labie un godīgie arī lielākoties ir liekuļi. Es nepazīstu gandrīz nevienu cilvēku, kurš, sākot ar 90.gadu, pret valsti būtu bijis godīgs.»
Tāpēc ne jau par vienu ministru šobrīd ir runa. Bet par to, ka vecā sistēma ir nolēmusi pašsaglabāties un nedarīt neko, lai veiktu vissvarīgāko reformu. Proti, mainītu uzskatu par godīgas attieksmes iespējamību pret valsti.
Laikam jau 29.jūnijs, Pēterdiena, kalendārā būtu beidzot ierakstāma kā Saeimas cīņas diena ar sirdsapziņu. Pirms gada šajā datumā Saeimas deputātiem bija jābalso par Alekseja Loskutova atstādināšanu no KNAB vadītāja amata (un, lai nepietrūktu balsu, Kalvītim, kurš kavējās, bija jālavās Saeimā pa sāndurvīm). Pirmdien Saeimas deputātiem būs jābalso par veselības ministra apstiprināšanu. Premjers Dombrovskis ir paziņojis, ka akceptē Rozentāli kā TP izvirzītu kandidatūru, pieņemot, ka TP uzņemas pilnīgu politisko atbildību par šo kandidatūru. Bet TP, kā redzams, uzņemas jebko, jo par balsojuma cenu droši vien vairs netirgojas, tā, visticamāk, ir fiksēta kopš Kalvīša iedabūšanas Lattelecom padomes priekšsēdētāja amatā. Proti, Dombrovska valdība.