Darba dzīves laikā mana profesija bija saistīta ar apdrošināšanu - strādāju naftas platformu, naftas atradņu un transporta apdrošināšanas jomā. Manu pensiju veido no manas algas veiktie sociālie maksājumi, ko atbilstoši Zviedrijas likumiem veica mans darba devējs. Es pati dzīves laikā uzkrājumus, kas ietekmētu manas ikmēneša pensijas lielumu, neveidoju. Uzskatu, ka man ir laba pensija, ar to pietiek normālai dzīvei.
Rīgā dzīvo mana māsa, un es ļoti labi zinu, ka viņai finansiālajā jomā klājas daudz grūtāk nekā man, lai gan arī viņa visu mūžu centīgi strādāja un cerēja saņemt labu pensiju, bet līdz ar visām ekonomiskajām pārmaiņām Latvijā viņas pensija, var sacīt, saruka. Protams, arī Zviedrijā ne visiem pensionāriem ir labas pensijas, bet šeit ir tā, ka pieticīgākos apstākļos vecumdienās jādzīvo tiem cilvēkiem, kuri dzīves laikā nav strādājuši un līdz ar to viņiem nav veidojušies sociālo iemaksu uzkrājumi tieši pensijai. Ja cilvēks visu mūžu ir strādājis, tad Zviedrijā vecumdienās ir nodrošināts.
Runājot par medicīnisko pakalpojumu atvieglojumiem, patlaban Zviedrijas likumi nosaka, ka man ir jāapmaksā medikamenti līdz summai, kas ir 1800 SEK gadā. Ja maksājumi par medikamentiem gadā šo summu pārsniedz, tad jau tie man ir par brīvu. Arī maksājumi par medicīniskajiem pakalpojumiem šobrīd ir jāapmaksā aptuveni līdz 900 SEK gadā, ja maksājumi ir lielāki par šo summu, tad arī tie man ir par brīvu. Zviedrijā ir tā, ka cilvēkiem, kuriem ir piešķirta invaliditāte, iespējams izmantot lētus taksometra pakalpojumus.
Kā pavadu brīvo laiku? Esmu dalībniece abās latviešu pensionāru biedrībās, kas Zviedrijā darbojas - gan Zviedrijas Latviešu pensionāru biedrībā, gan Latviešu pensionāru biedrībā Aprūpe. Mums bija telpas, ko īrējām, bet mainījās izīrēšanas nosacījumi, un tagad daudzi mūsu pasākumi notiek Latviešu palīdzības biedrības telpās. Pasākumus organizējam mēs, latviešu pensionāri - paziņojam par pasākumu avīzē un aicinām uz to ierasties dažāda gadagājuma Zviedrijā dzīvojošos latviešus. Stokholmā latviešu ir daudz, arī kaimiņos zinu dzīvojam vienu latvieti.
Oktobra sākumā pulcējamies uz literāru pasākumu, kas veltīts rakstniekam Jānim Porukam. Reizēm pie mums ir skatāmas teātra izrādes, piemēram, pagājušajā gadā tika rādīta izrāde Vectēvs. Ja tiek rādīta izrāde, kurā nav svarīgi saprast tekstu, tad arī zviedri ir skatītāju vidū. Svinam dažādus svētkus, it īpaši Latvijas valsts svētkus. Atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanu 18. novembrī, arī šogad noteikti būs svinīgs pasākums.