Kad nu komentētāju sašutums tomēr ilgstoši nerimstas, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze ar pamatīgu novēlošanos beidzot paziņo tik acīmredzamo: «Vai nu maksā visi, vai nemaksā neviens.» Tieši tā - tiesiskuma un morāles sakarā publiskajā telpā der tikai viens princips: visu vai neko. Jebkādi izņēmumi atrauj slūžas nekontrolējamai aizbildinājumu straumei.
Arī trīs visaugstākās amatpersonas - premjers, Saeimas priekšsēdis un Valsts prezidents - būtu jāpakļauj tam pašam vienam likumam un taisnībai. Taisnošanās, ka viņiem likums nosaka diennakts apsardzi, tāpēc saimnieciskāk būtu ar to pašu apsardzi jeb dienesta mašīnā vakarā arī pēc krējuma aizbraukt, ir slikts aizbildinājums. Lai to krējumu pērk kaut vai sieva, kurai sardze nav piekomandēta. Un runa jau nav par pēkšņu un maniakālu sekošanu likuma burtam vai par krējumu, bet gan par tādiem gadījumiem kā bēdīgi slavenais Valda Zatlera dēla un viņa draugu brauciens uz basketbola maču u.tml. Kaut viens šāds precedents rada neveselīgu morālo klimatu, kad valstī pastiprinātu uzmanību un kopējus spēkus vajadzētu koncentrēt tiešām nozīmīgiem jautājumiem. Ne šie trīs, ne citi dižvīri neizputēs arī tad, ja, nevarēdami skrupulozi izpildīt visus ar viņiem saistītos āķīgos legālos nosacījumus, samaksās vispārīgo nodokli, nevis par konkrētiem «privātajiem» kilometriem. Bet nu rādiet gan, godātie, priekšzīmi, citādi gribētā visa vietā arī no pavalstniekiem dabūsit neprognozējamu jebko. Patiesa valdnieku solidarizēšanās ar tautu šobrīd ir vitāli nepieciešama Latvijas demokrātijai un morālajam klimatam.