Tiek skatīts, vai un kāda ir uzņēmuma vides politika, programma tās īstenošanai, kādas darbības ir paredzēts veikt, kā arī uzņēmumam pašam ir jāizvirza ar vidi saistīti mērķi un jādefinē, kad un kā tos plānots sasniegt. Nepieciešams veikt arī regulāru monitoringu, kas vērtē, kā īstenotās darbības ved pie iecerētā rezultāta, kā arī - kas jāuzlabo. Vadībai jāizstrādā principi komunikācijai ar darbiniekiem, jāapmāca tie vides jautājumos, jāīsteno zaļās aktivitātes kolektīvā. «Sertifikātu iegūt ir vieglāk nekā laika gaitā pierādīt panākumus, jo pēc gada, diviem, trim vajadzētu būt jau taustāmiem un aprakstāmiem rezultātiem, kā Zaļā biroja statuss ir darbojies,» uzsver J. Rozītis. Zaļā biroja sertifikāts ir Pasaules Dabas fondam Latvijā, bet pasaulē tādi ir Microsoft, Nokia, Nordea banka u. c. birojiem, bet Skandināvijā arī valsts iestādēm - ministrijām, teātriem, skolām. Zaļā domāšana ir raksturīga Skandināvijai, taču arvien populārāka tā kļūst arī citur pasaulē un Zaļie biroji tiek sertificēti gan Eiropas valstīs, gan Ķīnā, Pakistānā un Amerikā. Vairāki uzņēmumi ieguvuši zaļo sertifikātu arī Igaunijā - gan vietējie, gan Skandināvu kompāniju meitasuzņēmumi.
Lai iegūtu sertifikātu, ir jāveic audits, kā arī nepieciešami zināmi finanšu ieguldījumi, arī par inspektora darbu. Sertifikāta izmaksas atkarīgas no biroja lieluma - mazam uzņēmumam no pāris simtiem, lielam - līdz dažiem tūkstošiem eiro.