Elektrības gala tarifs sastāv no enerģijas tirgus cenas, maksas par sadali jeb elektroenerģijas piegādes pakalpojuma, kā arī obligātās iepirkuma komponentes (OIK). To veido elektroenerģijas apjomi, kas enerģijas piegādātājam Latvenergo ir obligāti jāiepērk, maksājot konkrētu cenu, kura parasti pārsniedz elektrības tirgus cenu. Kopējā mājsaimniecību tarifā - 10,74 santīmos par kilovatstundu (kWh; tarifs no 1. aprīļa par patēriņu, kas gadā pārsniedz 1200 kWh) - 1,17 santīmu ir par OIK, Dienai teica Latvenergo valdes loceklis Uldis Bariss.
Par elektrību, kas iegūta no AER, piemēram, vēja, Latvenergo pērn maksāja vidēji 12 santīmu par kWh. Savukārt par koģenerācijas staciju piegādāto maksāta divreiz zemāka cena jeb seši santīmi par kWh. No kopējās summas, kas pērn maksāta par obligāto elektroenerģijas iepirkumu, 20% novirzīti no AER iegūtas elektroenerģijas iegādei, pārējais - no koģenerācijas stacijām. Zaļā elektrība kopējā obligātajā iepirkumā veido 6-7%, pārējo - koģenerācijas stacijās ražotā.
Siltumapgādes uzņēmumos iegūtā elektroenerģija iekļauta obligātā iepirkuma mehānismā tāpēc, ka tā ir «efektīvā» koģenerācija - elektrības ražošanā gūtais siltums tiek izmantots efektīvi, nevis «pūsts gaisā». «Šo gāzes faktoru var visādi vērtēt - vai ilgtermiņā vajag atbalstīt jebko, kas nav zaļš, taču jāsaprot, ka zaļais pilnībā nevarēs nodrošināt jaunu jaudu vajadzību,» Dienai sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele.
Kā norādīja U. Bariss, pēc jaunā AER likuma pieņemšanas zaļā enerģija gala tarifu audzēs par 1,8 santīmiem par kWh. EM gan norāda, ka šāds pieaugums būtu gadījumā, ja tiktu izpildīta visa AER kvota. Ministrijā lēš, ka visas AER kvotas izpilde diezin vai ir iespējama, tādējādi zaļās enerģija gala tarifu vidējā termiņā varētu audzēt par 0,5-1,2 santīmiem par kWh.