Vispirms jānoskaidro zaļās elektroenerģijas ražošanas mērķi. Tie ir, pirmkārt, samazināt atkarību no ogļūdeņražu kurināmā, jo, to dedzinot, atmosfēra tiek piesārņota ar ogļskābo gāzi, kas rada siltumnīcas efektu, izsauc klimata sasilšanu un tā tālāk; otrkārt, novērst to, ka ogļūdeņražu krājumi izsīkst un rezultātā var draudēt pat enerģētiska bojāeja; treškārt, Latvijai politiski svarīgi šķiet nebūt atkarīgai no Krievijas.
Pirmā mērķa racionālā pamatotība nav pierādīta, jo, pretēji apgalvojumiem, arvien tiek atklātas jaunas resursu atradnes. ASV ir izstrādāta slānekļa gāzes ieguves tehnoloģija, un ASV neplāno ieguldīt naudu ekonomiskā ziņā šaubīgos zaļās enerģijas iegūšanas projektos. Turklāt ASV nav ratificējušas Kioto protokolu. Arī Ķīna nav pievienojusies Kioto protokolam. Rezultātā to valstu, kuras nebūt nav lielākās atmosfēras piesārņotājas, pūliņi cīņā pret klimata sasilšanu nedod vēlamo efektu. Toties parādās ekonomikas konkurētspējas samazināšanās un dzīves sadārdzināšanās. Tātad, vai nu visas valstis - it īpaši lielākās ogļūdeņražu izmantotājas valstis - veic pasākumus, lai samazinātu atmosfēras piesārņošanu, vai to nedara neviena valsts. (Tādām mazām un, jāatzīst, trūcīgām valstīm kā Latvija tas ir pat neiespējami. Valdībai tas skaidri un nepārprotami jāpaziņo.)
Lai sabiedrība skaidri izprastu situāciju, Ekonomikas ministrijai (EM) jāpublicē to uzņēmumu, kuri tiek subsidēti, saraksts, norādot summas un piemaksu termiņus. Tāpat jāveic visu veidu piemaksu, kā arī izdevumu kompensāciju pārtraukšana. Mūsu Eiroparlamenta deputātiem nepārtraukti jāstrādā šajā virzienā.
Diemžēl, ziņojot par krīzes pārvarēšanu, mūsu valdība radījusi maldīgu priekšstatu par Latvijas ekonomisko stāvokli, kas sarežģī zaļās enerģijas piemaksu atlikšanas izpildi. Gribu uzsvērt - piemaksām par zaļās elektroenerģijas ražošanu jāpazūd kaut vai uz dažām desmitgadēm.
Attiecībā uz siltumnīcas efektu jāsaka - cik ir piekritēju, tikpat arī pretinieku. Jautājumā par atkarību no Krievijas manāms dažu politisko grupējumu spiediens pretēji veselajam saprātam un rūpēm par savas valsts ekonomisko labklājību.
Savukārt sadales tīklu apkalpošanas izmaksas neiekļaujas nekādos skaidrojumos, jo apkalpošana nevar un nedrīkst maksāt tikpat, cik izstrāde. EM nekavējoši jāievieš skaidrība. Nav saprotama arī regulatora, kas apstiprina cenas, loma.
Ja neizdosies atrisināt jautājumu par zaļās enerģijas piemaksu pārtraukšanu, tad nav ko pārdot kvotas.
Zaimošana šādā situācijā ir organizēt pārrunas par Latvijas piedalīšanos Visaginas AES celtniecībā. Pat Lietuvai AES nav vajadzīga, lai gan šajā projektā Lietuva salīdzinājumā ar Latviju ir ieguvēja.
Ceru, ka valdība pozitīvi atrisinās minētos jautājumus. Tas ir vitāli svarīgi gan ekonomikai, gan iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanai.
*Ekonomikas doktors, profesors, a/s Dzintars valdes priekšsēdētājs