Zatlera vadītās partijas rokās būs, kāda varētu veidoties nākamā koalīcijā. Ja ZRP izšķirsies par sadarbību ar SC, nevis nacionālo apvienību _Visu Latvijai!-_TB/LNNK, kas arī dubultojusi savu pārstāvniecību parlamentā, tad arī Vienotībai kā trešās vietas ieguvējai un ZRP ideoloģiski tuvākajam sadarbības partnerim varētu nākties pievienoties šim modelim.
Ieguvēji un zaudētāji
Saeimas vēlēšanā Saskaņas centrs savu ietekmi palielināja no 29 uz 31 mandātu parlamentā, bet Visu Latvijai!-TB/LNNK, kurai šajā Saeimā ir septiņas vietas (sākotnēji bija astoņas, bet Visvaldis Lācis aizgāja no frakcijas), 11. Saeimā būs 14 deputātu. Visi pārējie politiskie spēki būtu uzskatāmi par zaudētājiem. Vienotības iepriekšējo vēlēšanu panākumu - 33 mandāti - šoreiz nav izdevies sasniegt nevienam, bet tai būs 20 vietu. Sakāvi piedzīvojusi arī otra valdības partija Zaļo un Zemnieku savienība, kurai 22 deputātu vietā tagad ir 13 mandātu. Atšķirībā no Vienotības, kurai ir izredzes būt valdībā, ZZS, iespējams, tiks atstāta opozīcijā. No tā varētu ciest arī tās sadarbības partneri no Liepājas un Ventspils reģionālajām partijām, kuri ar varas partiju atbalstu ir varējuši sekmēt savu pašvaldību attīstību.
Šlesera Reformu partija LPP/LC Saeimā vispār nav iekļuvusi, bet ir pārsniegusi 2% robežu, kas ir atskaites punkts, lai no nākamā gada partija varētu pretendēt uz valsts finansējumu. Atšķirībā no iepriekšējo vēlēšanu sabiedrotā Andra Šķēles, kurš izšķīrās par Tautas partijas likvidāciju, Aināram Šleseram pagaidām šādu plānu neesot, bet to partija lems gada nogalē paredzētajā kongresā. A. Šlesers noskaņots gatavoties pašvaldību vēlēšanām. Viņš uzskata, ka Saskaņas centram, ar ko LPP/LC sadarbojas Rīgas domē un plāno kopā startēt arī nākamajās pašvaldību vēlēšanās, beidzot ir jābūt valdībā. Vēlēšanu rezultāti atspoguļojās arī partiju izraudzītajās to gaidīšanas vietās. Pie LPP/LC bija salīdzinoši klusāk nekā citugad. Taču tie, kuri bija paviesojušies uz VL-TB/LNNK kuģīša Daugavas piestātnē, novērojuši līksmību un šai partijai raksturīgo dziedāšanu, bet tikpat kā nav sastapuši nevienu TB/LNNK pārstāvi. Dejas un liela sadziedāšanās, kas pērn sita augstu vilni pie ZZS, šoreiz tur izpalika.
Jau svētdien ziņu aģentūra LETA un Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma piedāvāja pirmo neoficiālo informāciju par Saeimā ievēlētajiem deputātiem. Ja šīs ziņas apstiprināsies, tad Vienotībai vēlēšanas būs nesušas vēl kādu zaudējumu - parlamentā varētu nebūt divi no tās trim līderiem, jo ievēlēto deputātu vidū varētu nebūt ne Aigara Štokenberga, ne Ģirta Valda Kristovska, savukārt bija viens no viņa kādreizējiem domubiedriem Dāvis Stalts, kurš kopā ar domubiedriem aizgāja no Pilsoniskās savienības un startēja vēlēšanās no VL-TB/LNNK. Pagaidām jauno deputātu vidū nav arī Sandras Sondores-Kukules, kura ir viena no tuvākajām V. Zatlera politiskajām domubiedrēm.
Sarunas sākas
Svētdien notika pirmās oficiālās valdības veidošanas sarunas, kurās tikās arī Vienotība un ZRP. Pēc tām abu politisko spēku līderi premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) un V. Zatlers atzina, ka partijas var vienoties programmatiskajos jautājumos par starptautiskā aizdevuma programmas pabeigšanu un tālākajiem soļiem ekonomiskās situācijas stabilizācijā, kā arī virknē tiesiskuma jomā paveicamiem uzdevumiem. Taču gan V. Zatlera, gan viņa pārstāvētās partijas premjera kandidāts Edmunds Sprūdžs izvairījās tieši atbildēt, kas liedz abiem politiskajiem spēkiem veidot nākamās valdības kodolu, ko, pēc neoficiālas informācijas, Vienotība potenciālajiem sabiedrotajiem piedāvājusi jau pirms vēlēšanām. Ja partijas par to izšķirtos, tām būtu iespēja aicināt Valsts prezidentu Andri Bērziņu uzticēt V. Dombrovskim premjera amatu nākamajā valdībā, kas varētu būt labs signāls starptautiski. Radās iespaids, ka tiek gatavota augsne kādam citam premjera kandidātam, kas varētu būt arī ar partijām nesaistīta persona. ZRP līderu izteikumi par kaut kādām manevra iespējām, kuras jāsaglabā, un dažādiem koalīcijas modeļiem, rada iespaidu, ka tā ir nodrošinājusies arī gadījumam, ja Vienotība nevēlas strādāt kopā ar Saskaņas centru. Valdību ar trauslu vairākumu ZRP un SC var izveidot arī divatā. Vienotībā pārstāvētajai Pilsoniskās savienības daļai, domājot par vēlētāju attieksmi, varētu būt grūti piekrist sadarbībai ar SC.
Nacionālā apvienība, tāpat kā Vienotība un ZRP, ir uzsvērusi nepieciešamību pabeigt starptautisko aizdevumu programmu un savā līdzšinēja darbībā ir atbalstījusi Vienotību arī tiesiskuma jautājumos. No ideoloģiskā viedokļa tā būtu tuvāka abiem labējiem politiskajiem spēkiem nekā SC. To, ka pamatlietās partijām ir līdzīgas nostādnes, pēc Vienotības un VL-TB/LNNK pārstāvju tikšanās svētdien atzina arī abu politisko spēku līderi, informē LETA. Tā arī pēc ZRP sarunām ar VL-TB/LNNK vēstīja, ka partijām «visumā sakrīt viedokļi ekonomiskajos un demogrāfijas jautājumos, bet par nacionālajām lietām vēl jādiskutē». Savukārt SC valdes loceklis Andrejs Klementjevs Dienai uzsvēra, ka SC ir kreisi orientēta sociāldemokrātiska partija, taču nākamās valdības veidošanā nevarot nerēķināties ar tās ievērojamo vietu skaitu. Viņš uzskata, ka koalīcijai ir jābūt tik plašai, lai tai būtu divas trešdaļas Saeimas vairākuma. Tas nepieciešams arī, lai veiktu izmaiņas Satversmē, ko kā argumentu Latvijas Radio minēja S. Sondore-Kukule, kura arī atbalsta plašas koalīcijas veidošanu. Kopā ar VL-TB/LNNK šādu vairākumu nevarētu nodrošināt. Pirmdien partiju sarunas turpinās un gan ar Vienotību, gan ZRP tiksies Saskaņas centra vadība. Uz šīm sarunām plānojis ierasties arī SC līderis Jānis Urbanovičs, kurš vēlēšanu nakts un arī nākamās dienas mediju diskusijās nepiedalījās, jo bija sasirdzis.