Kandža izkonkurē LB
Uzvarētājs reklāmas aģentūras DDB ikgadējā Mīlētāko zīmolu pētījumā gan palicis nemainīgs jau trīs gadus pēc kārtas - tas ir telefonu ražotājs Nokia. Ar lielāko pozitīvas attieksmes pieaugumu šogad var lepoties priekšapmaksas karte BiFri un arī tās piedāvātājs - Bites tīkls. Tiesa, +193% un +80% lēcienu šie zīmoli sākuši teju no nulles, jo vēl pērn atbalstītāju tiem tikpat kā nebija. Savukārt uzticības samazināšanās bankām un bailes zaudēt savu naudu ir atsaukušās arī uz to pozīcijām topā, skaidro DDB Latvia vadītājs Andris Rubīns. Lielāko zaudētāju sarakstā - Latvijas krājbanka (-74%), Parex banka (-72%) un līzinga kompānija Inserviss Group (-79%). Taču kopumā lielākais zaudētājs ir Latvijas balzams, kura produkcija krīzes laikā nav izturējusi konkurenci ar kandžu, uzskata DDB.
Savas pozīcijas zaudējuši tie zīmoli, kas ir ar augstāku cenu, bet slikti ieraugāmu pievienoto vērtību, jo šaubu gadījumā priekšroka tiek dota lētākiem zīmoliem, uzsver A.Rubīns. Piemēram, Kellogg's brokastu pārslas un Carlsberg alus zaudējuši apmēram 80% cienītāju, Vivacolor krāsas - 77%. No pirmā desmitnieka izkrituši arī košļājamā gumija Orbit un mazgājamais līdzeklis Fairy.
Tikai 13% aktīvo
Šogad īpaša uzmanība pētījumā pievērsta Latvijas iedzīvotāju interneta paradumiem. Secinājums - lielākā daļa no Latvijas interneta lietotājiem virtuālajā pasaulē praktizē to pašu, ko iepriekš darījuši pie televizoru ekrāniem. «Tie paši seriālu skatītāji, kuri pirms pieciem gadiem sekoja līdzi aktuālākajam seriālam, šodien apmeklē sociālos tīklus,» saka DDB stratēģiskais analītiķis Artis Krilovs. Pēc DDB datiem, 31% interneta lietotāju ir regulāri sociālo tīklu apmeklētāji, taču tikai no novērotāja pozīcijām, jo paši tajos nekādu saturu nerada. Viņu galvenā interneta lietošanas motivācija - sekot līdzi sev pazīstamu cilvēku dzīvei un izjust piederību grupai.
Otrā skaitliski lielākā interneta lietotāju grupa par socializāciju ar citiem neinteresējas vispār - tīmeklī viņi tikai ievāc informāciju darba vai privātām vajadzībām. Arī trešā lielākā grupa ir informācijas ievācēji, taču īpaši aktīvi. Viņi lieto rīkus, kas ļauj nekavējoties tikt pie jaunākajām ziņām un viedokļiem, piemēram, ziņu atlases sistēmu RSS vai mikroblogu vietni twitter.com. Arī informāciju par vajadzīgajām precēm un pakalpojumiem viņi arvien biežāk gūst nevis no tradicionālajām reklāmām, bet no citu interneta lietotāju ieteikumiem.
Apmēram 15% lietotāju internetu izmanto, lai citiem pastāstītu par sevi. Krīzes iespai dā cilvēki izvēlas neakcentēt savu finansiālo stāvokli, riskējot izraisīt nepatiku citos. Tā vietā nāk sociālais statuss, ko veido personības popularitāte internetā, pauž A.Krilovs, skaidrojot, kāpēc cilvēki mēdz uz savu darbošanos internetā skatīties kā uz personības zīmola veidošanu.
Savukārt vismazāk (13%) ir tādu lietotāju, kas internetā rada citiem noderīgu saturu - raksta blogus, publicē tikko uzņemtas aculiecinieku fotogrāfijas vai video no notikumiem.