Pirms mača Latvija - Francija mūsu izredzes saistījās ar zonas aizsardzību un stingru spēles disciplīnas ievērošanu uzbrukumā. Pirmais trumpis (ar dažādām variācijām) nostrādāja gandrīz nevainojami. Nespēdami ar atlētiskajiem sāncenšiem sacensties ātrumā un lēcienu augstumā, latvieši perfekti ieņēma pozīcijas, liekot pretiniekiem mest no neērtām pozīcijām, pelnīt sodus uzbrukumā, un nelaida viņus pie atlēkušajām bumbām (Biedriņam 20 - Latvijas rekords EČ!).
Uzbrukumā mūsējiem klājās bēdīgāk. No distances metieni nesekmējās nevienam. Atlika spiesties uz groza apakšu, kas jau otro maču vislabāk izdevās Kasparam Kambalam. Ar 12 punktiem viņš kļuva par puslaika galveno zvaigzni, bet viņa partneri otrajā ceturtdaļā atstāja frančus uz trim punktiem, no 8:13 panākot tādai spēlei nopietnu pārsvaru (21:15).
Kristapa Janičenoka iedvesmas brīdis 25.minūtē sagādāja patīkamas priekšnojautas (33:23), kuras nepiepildījās. Pirmo puslaiku neveiksmīgi aizvadījušais Tonijs Pārkers ar milzīgu pārliecību neizlaida spēles pavedienu no savām rokām un parādīja klasi - 21 punkts 20 minūtēs. Līderi ar precīziem trīspunktniekiem labi atbalstīja partneri. Savukārt Latvijas uzbrukums nu jau kārtējo reizi otrajā puslaikā kļuva statisks. Pēdējā minūtē vēl bija 51:56 un bumba, taču neprecīzi meta gan Kambala, gan drudžaini spēlējošais Valters.