Ne visās ūdenstilpēs šī problēma ir vienlīdz aktuāla. «Diezgan nopietna situācija ir Ogres novada Lobes ezerā, savukārt Kaņiera ezerā tā pagaidām ir labvēlīga. Vēl grūti novērtēt, cik liela būs zivju bojāeja slāpšanas dēļ, bet par to, ka tā būs, šaubu nav,» atzīst VVD Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes (JIŪP) direktora vietnieks Nikolajs Liskins. Viņš stāsta, ka citu gadu pieredze liecina - seklākos ūdeņos skābekļa trūkuma dēļ var aiziet bojā pat 90% zivju, bet lielākās ūdenstilpēs tie var būt 10-20%, taču pašlaik vēl grūti prognozēt, cik nopietnas sekas tam būs šajā pavasarī. Visbiežāk zivis slāpst Kurzemē un arī Latgalē, jo tur ir vairāk seklo ezeru. Ja ezers ir savienots ar citām ūdenstilpēm vai ir dziļš un ūdens daudzums liels, arī iespēja, ka zivīm skābekļa pietiks, ir lielāka. JIŪP plāno drīzumā pārbaudīt ap 10 lielāko, no zivju resursu viedokļa nozīmīgāko ezeru, lai konstatētu, vai nav novērojama zivju slāpšana.
Zem biezās ledus segas slāpst un iet bojā zivis
Biezās ledus kārtas dēļ ezeros, dīķos un seklākās ūdenstilpēs ir
novērojama zivju slāpšana, liecina Valsts vides dienesta (VVD)
rīcībā esošā informācija. Lai novērtētu situācijas nopietnību,
plānots pārbaudīt zivīm bagātākos ezerus.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.