Ņemot vērā to, ka tiešie maksājumi veido aptuveni trešo daļu ES budžeta jeb 75% no visa KLP budžeta, paredzams, ka valstu starpā gaidāmas sīvas cīņas, lai reformas rezultātā pašreizējie ieguvēji neko nezaudētu, bet zaudētāji tomēr iegūtu. Piemēram, tagad Francijā par hektāru zemniekiem tiek maksāti 300 eiro (210 latu), Grieķijā - 500 eiro (Ls 350), Polijā - 150 eiro (Ls 105), Latvijā - aptuveni 66 lati.
Atgriežoties no ES Lauksaimniecības un zivkopības ministru padomes sanāksmes Briselē, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) izteica bažas, ka arī jaunajā KLP tomēr pastāv iespēja manipulēt ar nosacījumiem, panākot, ka mūsu zemnieku finansiālā situācija mainās pavisam maz. Eiropas Komisija piedāvā trīs tiešo maksājumu reformas modeļus. Pirmais - tiek panākts tikai finansiāls izlīdzinājums, otrs - pastāv pamatlikme, kurai tiek pievienotas piemaksas par ekoloģisku saimniekošanu, īpaši grūtiem dabas apstākļiem, par noteiktu lauksaimniecības kultūru ražošanu. Trešais - tiešo maksājumu pakāpeniska, bet pilnīga atcelšana, aizstājot tos ar citām atbalsta formām. ES Padome sliecas atbalstīt otro variantu. Bet tieši tajā J. Dūklavs saskata apslēptu iespēju daudz ko atstāt pa vecam: «Domu par t. s. zaļo maksājumu iekļaušanu gan tiešajos maksājumos, gan lauku attīstībā pagaidām vērtēju piesardzīgi, jo mums nevajadzētu radīt pasākumu pārklāšanos vienas politikas ietvaros. Tāpēc Latvija nevarēs piekrist «kosmētiskai» tiešo maksājumu «apzaļumošanai», lai tikai saglabātu pašreizējo negodīgo sadalījumu starp dažādu dalībvalstu lauksaimniekiem.» ES pilsoņiem ir iespēja piedalīties KLP apspriešanā, un šī ir reize, kad visiem Latvijas zemniekiem ir iespēja izteikties un tapt sadzirdētiem.
Lai panāktu jaunajām ES dalībvalstīm labvēlīgākus nosacījumus, vairākas valstis jeb t. s. Višegradas grupa (Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Rumānija un Bulgārija) strādā kopā. Šo valstu sanāksmē Varšavā piedalījās arī mūsu ministrs un parakstīja kopīgo deklarāciju attiecībā uz KLP reformu un jo īpaši tiešajiem maksājumiem.
Polijas lauksaimniecības un lauku attīstības ministrs Mareks Savickis gan uzskata - tiešajiem maksājumiem jābūt samērīgiem, jo tādā gadījumā, ja tie veidos līdz pat 70% no visiem zemnieku ienākumiem, zudīs nepieciešamība savā saimniecībā kaut ko attīstīt un modernizēt. Līdzīgu viedokli izteikusi Latvijas Zemnieku saeimas pārstāve Maira Dzelzkalēja. Viņa augsti novērtējusi J. Dūklava panākto, bet uzsvērusi, ka lauku attīstību veicinās ne tikai tiešie maksājumi un KLP, bet arī ES lauku attīstības politika, kura paredz citu saimniekošanas veidu attīstību, kā arī ES Kohēzijas fonda līdzekļi, ar kuru palīdzību jānodrošina lauku infrastruktūras attīstība. Šādu pozīciju atbalsta arī vairāki Latvijas Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes locekļi. Ja viss ritēs, kā iecerēts, ES jaunā kopējā lauksaimniecības politika stāsies spēkā 2014. gada 1. janvārī.