Zanda Zilgalve. Ziedot līdzekļus ir iespējams trīs programmās: Palīdzēsim dzirdēt! - finansējums jau pieminētajiem dzirdes aparātiem, Palīdzēsim izaugt! - atbalsts bērnu un ģimeņu dalībai brīvdienu nometnēs, kā arī šogad izveidotajai programmai Jaunā Rīga - fonds piesaista ziedojumus Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja izveidei un darbībai, parka izveidei pie muzeja, kā arī citiem nozīmīgiem Rīgas centra labiekārtošanas projektiem.
Ja runājam par programmām, kas orientētas uz bērniem, kā izvēlaties atbalstāmos?
Romans Surnačovs. Viens digitālais daudzkanālu dzirdes aparāts maksā krietni virs tūkstoša eiro, ja vājdzirdība abām ausīm - izmaksas divreiz lielākas. Dzirdes traucējumi katru gadu Latvijā tiek konstatēti vidēji 110 bērniem. Tas nozīmē, ka kopējā nepieciešamā atbalsta summa ir virs 200 tūkstošiem eiro. Mūsu mērķis ir palīdzēt visiem bērniem, kuru ģimenes pašas nevar atļauties iegādāties tik dārgu aprīkojumu.
Z. Z. Mēs jau vairākus gadus sadarbojamies ar rūpnīcu Dānijā, kas šos palīglīdzekļus ražo, - esam viņu labdarības projekta partneri Latvijā, tāpēc saņemam aparātus ar 30% atlaidi.Tāpēc varam palīdzēt arvien lielākam bērnu skaitam.
Un kam paredzētas vasaras nometnes?
Z. Z. Atbalsts tiek maznodrošinātām ģimenēm, kas pašas nevar nodrošināt bērnu dalību šādos pasākumos. Nometnes ir integrējošas - tajās piedalās arī bērni, kuru vecāki paši sedz izmaksas. Vasaras nometnes pirms gada varējām nodrošināt 700 bērniem, šogad jau 1000, ceram, ka nākamgad būs vēl vairāk. Lai veicinātu ģimeņu saliedētību, jau vairākus gadus atbalstām arī nometnes sociālā riska ģimenēm ar nosacījumu, ka tās piedalās pilnā sastāvā.
Vai vēl var ziedot, un kāda ir ziedotāju atsaucība?
Z. Z. Atsaucība, manuprāt, ir liela, jo mēs daudz stāstām par paveikto. Aicinām arī ziedotājus sekot līdzi mūsu darbības rezultātiem, kas redzami regulārajos pārskatos un informācijā, ko izplatām. Konkrēts piemērs redzams arī ablv.org publicētajā video par dvīņiem, no kuriem viens bija ar dzirdes problēmām, kuru dēļ abi nevarēja iet pat vienā grupiņā bērnudārzā. Pateicoties dzirdes aparātam, gada laikā mazākais savā attīstībā panāca brālīti. Ziedotāji redz, ka viņu atbalstam ir rezultāts, un tas ir ļoti motivējoši palīdzēt vēl.
R. S. Ziedotāji pamatā ir bankas darbinieki, klienti un ABLV Bank. Pēdējā laikā redzams, ka pieaug to atbalstītāju skaits, kas iepriekš nav bijis saistīts ar banku. Tas ir ļoti patīkami un liecina, ka cilvēkiem svarīgas tās atbalsta jomas, kurās darbojamies.
Z. Z. Ziedot var cauru gadu, taču Ziemassvētku akcijas laikā saņemtos līdzekļus labdarības fonds sadarbībā ar ABLV Bank dubultos, proti, programmās Palīdzēsim dzirdēt! un Palīdzēsim izaugt! no savas puses pievienosim vēl tikpat daudz naudas, kā saziedots.
R. S. Ļoti uzskatāmi tas redzams uz dzirdes aparātu piemēra - dāvinot naudu vienam, ziedotājs zina, ka banka no savas puses finansēs otru un bērniņš, kam dzirdes problēmas abām ausīm, uzreiz būs nodrošināts ar moderno palīglīdzekļu komplektu.
Viens no palīdzības saņēmējiem ir arī valsts. Jūs abi darbojaties ne tikai ABLV labdarības fondā, bet arī Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fondā.
R. S. Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fondu izveidoja ABLV Charitable Foundation, par kura darbību mēs nupat runājām, un Borisa un Ināras Teterevu fonds.
Laikmetīgās mākslas muzeju iecerēts uzbūvēt septiņu gadu laikā. Jau nākamgad notiks arhitektūras projektu skiču konkurss, lai ir skaidra vīzija, kā izskatīsies muzejs un parks tam pieguļošajā teritorijā, jo arī ārtelpa tiks izmantota instalācijām un vides objektiem. Protams, pirms tam ekspertu komisija, kuru fonds izveidoja sadarbībā ar Kultūras ministriju, sagatavos muzeja koncepciju, lai arhitektūra ir saskanīga ar saturu.
Proti, svarīga ne tikai fasāde, bet arī muzeja vajadzībām precīzi atbilstošs iekštelpu izkārtojums?
Z. Z. Tieši tā. Piemēram, ja muzejā būs lielizmēra instalācijas, jāparedz vieta to eksponēšanai un arī atbilstošas durvis ievietošanai telpās. Ir skaidrs, ka muzejs jāveido tāds, lai tas būtu pietiekami atraktīvs un interesants gan vietējai sabiedrībai, gan tūristiem. Tām jābūt mākslas mājām uz ļoti ilgu laiku.
Plānojot telpas, vadīsieties arī pēc tiem darbiem, kas jau ir iegādāti?
Z. Z. Jau iegādātā laikmetīgās mākslas darbu kolekcija ir tikai daļa no topošā muzeja eksponātiem. Mēs ņemam vērā, ka māksla mainās.
Kāda motivācija mecenātiem ir iesaistīties šādā labdarības projektā, kas turklāt izmaksā ap 30 miljoniem?
R. S. Bankas akcionāri, būdami cilvēki, kas interesējas par mākslu, jau pirms gadiem desmit bija konstatējuši, ka latviešu mākslinieku ir daudz, viņi ir starptautiski pazīstami, taču savus darbus pamatā eksponē ārzemēs. Mūsu mākslinieku darbi atrodami Berlīnes, Vīnes, Londonas un citu lielpilsētu galerijās, taču Rīgā tiem patstāvīgas mājas nav. Tā radās ideja par laikmetīgās mākslas kolekcijas veidošanu, un jau 2005. gadā ABLV Bank parakstīja attiecīgu sadarbības līgumu ar Kultūras ministriju. Saprotot, ka pēc tik varena projekta kā Gaismaspils valsts Laikmetīgās mākslas muzeju uzreiz nevar uzņemties būvēt, ABLV Bank lielākie akcionāri Oļegs Fiļs un Ernests Bernis pēc Borisa un Ināras Teterevu iniciatīvas vienojušies, ka Laikmetīgās mākslas muzejs jārada uz privātas iniciatīvas pamata. Valsts nauda muzeja izveidē netiks ieguldīta. Tas ir arī apliecinājums mecenātu augstajai atbildībai pret valsti, pret sabiedrību.
Kā kopumā vērtējat sabiedrības gatavību iesaistīties labdarībā?
Z. Z. Kopumā ņemot, cilvēki ir ļoti atsaucīgi, nāk cits citam palīgā, sniedzot papildu iespējas attīstībai, papildu komfortu, kā tas ir, piemēram, ar dzirdes aparātu iegādi vājdzirdīgajiem, kur kopīgi varam palīdzēt ar tādu aprīkojumu, ko valsts nevar atļauties, bet kas paver bērnam iespēju dzīvot līdzvērtīgi kā veselajiem. Taču uzskatu, ka labdarībai ir jāpalīdz brīžos, kad tas nav dzīvības vai nāves jautājums, kas jau būtu valsts kompetencē. Palīdzība saviem līdzcilvēkiem nevar būt kā slogs sabiedrībai; ziedošanai jābūt saistītai ar prieku palīdzēt, nevis pēdējo glābiņu bezizejas gadījumā.
R. S. Ir milzīgs lepnums būt daļai no sabiedrības, kas apbrīnojami atsaucīga lūgumam palīdzēt grūtā brīdī - dažu dienu laikā spējot savākt milzīgu summu bērna dzīvības glābšanai. Tas, protams, saliedē sabiedrību. Taču piekrītu Zandai, ka ar ziedojumiem nevar aizstāt valsts funkciju.
Mūsu atbalsta programmas nav vērstas uz «ugunsgrēku dzēšanu», tās ir mērķtiecīgas un ilgtspējīgas.